Nošu burtnīca

Vakar biju uz izrādi "Vecene" nacionālajā teātrī. Izrāde bija absurda, kā trīs dolāru banknote, bet man patika. "Vismaz kaut kas savādāks", teica meitenes.
Šodien izrāvu divus gudrības zobus (t.i. man izrāva divus gudrības zobus). Operācijas laikā biju sazāļots un neko daudz nejutu, bet šobrīd sāp visa galva un ir uzpampuši abi vaigi. Brīvdienas solās būs smagas.

I don't like doctors. They always see you at a disadvantage. When they've studied your private parts, smelled your breath, fingered your tongue, how can you talk with them as an equal?

Pēdējā laikā sanāk daudz apmeklēt ārstus un citāts no vakar noskatītās "The Belly Of An Architect" raksturo arī manu attieksmi pret tiem. Es nekad nevarētu iet pie ārsta, kas ir draugs privātajā dzīvē vai pat vienkārši ģimenes draugs, kas nāk ciemos mammas dzimšanasdienā. Izskaidrojums tam laikam ir nevēlēšanās izrādīt savu vājumu, kas ar ārstiem tomēr ir neizbēgama.
Vakardien no zobārstes uzzināju, ka tuvākā mēneša laikā jāizrauj (jāizoperē?) divi gudrības zobi, kas kā jau atavisma rēgs nerod vietu manā sakodienā. Zobārste teica - viegli jums nebūs. Atbildēju, ka tas priecē.

Mani nedaudz biedē tā diena, kad izbeigsies miega zāles.

Šodien man pateica, ka man ir anēmija.

Vakaros man ir jādzer tabletes, lai varētu aizmigt, bet no rītiem - citas tabletes, lai uzturētu tonusu. Tā normāli autonomi funkcionēt nemaz neesmu spējīgs. Daktere teica, ka tas no nerviem.
Jāatzīst pēdējais mēnesis ir izvērties diezgan dramatisks.

Šobrīd ir tā sajūta, kad lēnām sāc saprast, ka esi saaukstējies. Braukšu mājās dzert tējas.