Ir bijusi pieredze, tiesa, ne ar cibu.

Ja man kādreiz rakstāmi garāki teksti, daru to word-ā. Ja garāki par pāris rindkopām, tad pa laikam saglabāju failu. Der arī onedrive un gmail, kas ievadīto tekstu periodiski saglabā paši.

Ctrl+z

Mana dabīgā rakstīšanas metode ir rakstīt um dzēst. Un g
Gadās arī jau uz nopublicēto šaubās paskatīties, un aizstāt ar kādu koda interpretāciju.
Tas nereti sāp, uzrakstīt desmitiem (simtiem?) zīmju, nodzēst, atkārtot citādi, nodzēst, so on stundas divas, un palikt pie neko neizsakoša vārda kvadrātiekavās.

Jā, bet var sevi mierināt ar domu, ka tāda patiesība, kas izdzēšoties zūd, nav nemaz svarīga vai pierakstāma.

/rausta plecus/
Tikpat labi, tur pazūd kāda marasmātiska atklātība, kura mani pazemos, bet pateiks vairāk par mani. Jo es cibu, nezinu vai tāpēc rakstu, bet šķiet, ka ego grib parādīt sevi visā krāšņumā.
Es methodrone, esmu sick, un par to vēl priecājos.

Man 'pazemojums' šķiet interesanta tēma. Jo man šķiet, ka viņš neeksistē, ka tas ir amizants prāta triks, kas kropļo. Viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs ir spēja izturēt pašam sevi un neslēpties, tas arī iedvesmo citus.

Man dažreiz pašai šķiet, ka pārkāpju tādu deranged-ness līniju savās domās vai ierakstos. Bet tad atkal, ir svarīgi saprast, ka domas un ieraksti ir tikai vārdu virknīte, kura var vai nevar diktēt cilvēka esību, atkarībā no cilvēka izvēles. Galvenais ir izvēlēties saprātu, tad var arī domāt sick lietas. Tāpēc tas pats Jungs šķiet tik iedvesmojoš, jo viņš nebaidījās ceļot psihē, publiski.

yes