13 June 2018 @ 08:41 pm
 
Jums arī šad tad notiek tā, kad ierakstāt pagaru, emosh cibas ierakstu par to, kā esat sanieguši jaunus epifāniju apvaršņus so it's cool + zesty metaforas, un tad pirksti izdara kaut kādu fucky, uncoordinated, twister taustiņu spaidīšanas lietu, kas nodzēš kādus 70% procentus ieraksta, and you're like, good.
 
 
( Post a new comment )
[info]hauf_milk on June 14th, 2018 - 12:57 am
Mana dabīgā rakstīšanas metode ir rakstīt um dzēst. Un g
Gadās arī jau uz nopublicēto šaubās paskatīties, un aizstāt ar kādu koda interpretāciju.
Tas nereti sāp, uzrakstīt desmitiem (simtiem?) zīmju, nodzēst, atkārtot citādi, nodzēst, so on stundas divas, un palikt pie neko neizsakoša vārda kvadrātiekavās.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 14th, 2018 - 09:26 pm
Jā, bet var sevi mierināt ar domu, ka tāda patiesība, kas izdzēšoties zūd, nav nemaz svarīga vai pierakstāma.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]hauf_milk on June 15th, 2018 - 12:10 am
/rausta plecus/
Tikpat labi, tur pazūd kāda marasmātiska atklātība, kura mani pazemos, bet pateiks vairāk par mani. Jo es cibu, nezinu vai tāpēc rakstu, bet šķiet, ka ego grib parādīt sevi visā krāšņumā.
Es methodrone, esmu sick, un par to vēl priecājos.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on June 15th, 2018 - 09:41 am
Man 'pazemojums' šķiet interesanta tēma. Jo man šķiet, ka viņš neeksistē, ka tas ir amizants prāta triks, kas kropļo. Viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs ir spēja izturēt pašam sevi un neslēpties, tas arī iedvesmo citus.

Man dažreiz pašai šķiet, ka pārkāpju tādu deranged-ness līniju savās domās vai ierakstos. Bet tad atkal, ir svarīgi saprast, ka domas un ieraksti ir tikai vārdu virknīte, kura var vai nevar diktēt cilvēka esību, atkarībā no cilvēka izvēles. Galvenais ir izvēlēties saprātu, tad var arī domāt sick lietas. Tāpēc tas pats Jungs šķiet tik iedvesmojoš, jo viņš nebaidījās ceļot psihē, publiski.
(Reply) (Parent) (Link)