Man 'pazemojums' šķiet interesanta tēma. Jo man šķiet, ka viņš neeksistē, ka tas ir amizants prāta triks, kas kropļo. Viss, kas cilvēkam ir vajadzīgs ir spēja izturēt pašam sevi un neslēpties, tas arī iedvesmo citus.

Man dažreiz pašai šķiet, ka pārkāpju tādu deranged-ness līniju savās domās vai ierakstos. Bet tad atkal, ir svarīgi saprast, ka domas un ieraksti ir tikai vārdu virknīte, kura var vai nevar diktēt cilvēka esību, atkarībā no cilvēka izvēles. Galvenais ir izvēlēties saprātu, tad var arī domāt sick lietas. Tāpēc tas pats Jungs šķiet tik iedvesmojoš, jo viņš nebaidījās ceļot psihē, publiski.