-

25 February 2018 @ 02:14 pm

Pēdējā laikā es esmu tik ļoti pazaudējusi sajēgu eksistenciāli, ka es ģērbjos diezgan bomzīgi. Es atceros, ka bija forši vilkt mētelīti un zābaciņus, un pat vēl nesen biju plānojusi atrast un iegādāties pasaules maksimāli skaistāko aveņkrāsas mēteli, lai ko tas man izmaksātu, a tagad man patīk kurtka un botas. Vēl man patīk milzīgs, melns, bezveidīgs mētelis un botas. Vēl to laikam sauc par eksistenciālu liberāciju. Šorīt vispār bija tik traki, ka es pati ceļā uz metro par sevi brīnījos un smējos. Es kleitai pa virsu biju savilkusi, kārdiganu, hūdiju ar rāvējslēdzēju, melno, bezveidīgo mēteli, milzīgu šalli uzliktu tā, ka hūdijs samočkāts mijas ar šalli un elektrizētiem, pinkainiem matiem, cepuri pāri uzacīm, zeķes pa virsu zeķubiksēm un ne īpaši pieņemamas melnas rough botas un kaut kādus samta cimdus. Sēžot metro uz mani skumji skatījās vairāki cilvēki, un es ar to biju vareni apmierināta.

Vēl mani mazliet uztrauc jautājums, kas pēdējā laikā ir attīstījies sakarā ar manu sapņu pieredzes vērošanu. Pagājšnakt es sapnī skaidri atsaucos uz pieredzi nomoda dzīvē. Vai nu es neatceros citas instances, vai arī šis notika pirmo reizi. Bet es sapnī redzēju sievieti, un saviem sapņubiedriem uzreiz teicu: "Šī ir tā tante, kas man sēdēja priekšā kino." Es viņu atceros, jo nesen biju uz kino un tur viņa sēdēja un traucēja man skatīties filmu, jo mazliet oda pēc medus vai čurām.. couldn't tell. Un sapnī es atcerējos, ka biju kino un ka tur sēdēja tā pati tante, kas tagad sapnī tāpat oda un bija tāpat apģērbusies. Protams, es sapņos redzu cilvēkus, ko pazīstu, bet es šķiet nekad neatceros konkrētus gadījumus, kas ar viņiem notikuši pagātnē. Parasti viņi tiek iesaistīti pavisam jaunos sapņu notikumos. Otra instance bija pirms pāris nedēļām, kad es sapnī atsaucos uz citu, nesenu sapni. Tas gan man pavisam noteikti ir bijis pirmo reizi. Es tajā sapnī stāstīju sapņubiedram par to, kā es to un šito nesen redzēju sapnī, kas tā arī bija. Bet ne jau mana sapņu persona redzēja to sapni, es redzēju to sapni. Pēc tam pamodusies, es nespēju patvert, ka mana sapņu persona spēj taisīt references uz citiem sapņiem, kurus nošķir nomoda sprīdis. Protams, nevienā no šiem sapņiem es nezināju, ka sapņoju, tāpēc mana sapņu persona nav es, jo tad tā zinātu, ka sapņo.

6 atziņas | teikt

( Post a new comment )

adele_varbut on February 25th, 2018 - 06:13 pm

Varbūt tā sapņu persona tomēr ir lielākā mērā Tu, nekā šķiet? Jo tas, ka tā neatceras vai nesaprot daudz ko no tā, ko Tu zini kā nomoda persona, tomēr nenozīmē, ka tā ir pavisam cita. Es parasti, atceroties kādas interesantas situācijas sapņos, mēdzu nožēlot, ka esmu tajos izdarījusi tikpat neinteresantas un piesardzīgas izvēles kādas būtu izdarījusi dzīvē, kas man licis domāt, ka sapņu persona, ja arī daudz ko neatceras, tomēr lielā mērā ir tā pati nomoda persona, vismaz rakstura ziņā.
Starp citu, vai esi redzējusi ungāru filmu, ko angliski tulko kā "On Body and Soul"? Man likās interesanti, ka tur divi cilvēki atklāja, ka katru nakti sapņo vienu un to pašu sapni, tikai tur viņi ir brieži. Tad, kad viņi to uzzināja, tad varēja nomodā apspriest, kas notika sapnī un katru nakti tur sastapties atkal, un tādējādi dzīvoja it kā divas paralēlas un nepārtauktas dzīves - vienu nomoda, bet otru - sapņu. Un sapnī pastāvēja nepārtrauktība gan ar nomoda dzīvi, gan ar iepriekšējiem sapņiem. Man gan liekas, ka sapnis tur drīzāk bija metafora kādai neizskaidrojamai saiknei, bet jebkurā gadījumā interesanti pētīt tās nomoda-sapņa attiecību iespējas.

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on February 25th, 2018 - 07:37 pm

Tagad, kad tu tā uzrakstīji, man šķiet, ka varbūt tiešām sapņu persona ir kaut kāda manis versija. Bet nomodā ir kaut kas plusā, kaut kas papildus vienkārši personai - kas darbojas paredzamos (neinteresantos) veidos. Varbūt nomodā cilvēkam ir metafiziska neparedzamības dimensija, kas pieļauj darbības, kas ir neierastas. Vārdusakot, sapnī tiešām darbojas Persona (pieredžu kopums), bet nomodā cilvēks ir Pilnīgs, ar neatņemamu vēl nepiepildītā potenciāla un neparedzamības dimensiju.

Un jā, pēkšņi saskaroties ar tik neierastām reakcijām sapnī, tas jūtas gandrīz vai kā uzkāpt uz augstākas apziņas latiņas sapnī.

Wow, paldies par filmas ieteikumu. Tā filma izskatās right up my alley, es to skatīšos. Man patīk ka šādas filmas, un arī visa dzīve ar visparastākajiem notikumiem ir metaforas straumēm un pieturas punktiem cilvēka un arī kaut kādā kopējā psihē.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

adele_varbut on February 25th, 2018 - 09:48 pm

It kā jau liekas, ka sapnī cilvēkam vajadzētu būt tādām iespējām, kādu nav reālajā dzīvē, tieši tāpēc, ka tajā varētu izmēģināt kādu neierastu rīcības iespēju, neraizējoties par ilgtermiņa sekām. Bet nez kāpēc tas gandrīz nekad neizdodas – jo tu vai nu nezini, ka sapņo, vai arī sastingsti un pamosties, kad to saproti. Tas arī traucē izpētīt sapņa personu – to iespējams vienīgi atcerēties nomodā, visticamāk, jau pamatīgā apziņas sakārtojumā un pārveidojumā, jo pašā sapnī trūkst apzinātības, lai sāktu nodarboties ar pētniecību. Galu galā šķiet, ka nomoda “es” tiešām ir piemērotāks apzinātai iespēju izmantošanai, pat ja realitātē ir daudz visādu šķēršļu.

Tajā filmā man daudz kas likās interesants, bet laikam vislabāk patika tas, kā caur sapņiem parādīts, kā starp cilvēkiem var pastāvēt kaut kāda neizskaidrojama saikne pat tad, ja apstākļi reālajā pasaulē ne par ko tādu neliecina un šķiet pat visai nedraudzīgi. Tādā veidā parādās, ka ārējā, notikumu veidotā pasaule nav vienīgā realitāte.

(Reply) (Parent) (Thread) (Link)

methodrone on February 26th, 2018 - 09:07 pm

Njā, es to filmu noskatīšos un tad spriedīšu. Bet es thoroughly ticu, ka cilvēki ir daudz vienotāki nekā iedomājas. Un tā saikne ir tuvāk un dabiskāka nekā šķiet. Man bieži šķiet, ka nedraudzīgums un noizolēšanās ir sveša un nedabiska. Un tad atliek ar vienu mazu žestu vai pareizā laikā un vietā pateiktu vārdu, lai cilvēki pamostos realitātei un pilnasinīgi Zinātu, ka ir fundamentāli vienoti.

Sapņi ir reāli interesanti, un šķiet varbūt pat vislīdzīgākais modelis cilvēka esībai (ja gribas uz to paskatīties filozofiski un garīgi.) Tā pati automātiskā darbība, kas izriet sapņos, varbūt arī notiek nomoda dzīvē. Tā vismaz es jūtos 99%, ka es darbojos pēc konkrēta šablona, un lai arī jūtos kā izdarītu izvēles, es īstenībā vienkārši eju pa jau iemītu taku, kas saucas "Mana esības maniere."

(Reply) (Parent) (Link)

vinsents on February 26th, 2018 - 08:32 pm

Pareiz ir, visa tā smukā ģērbšanās ir superfluous. Un man patīk, ka piemēram smaržu veikalā man nemēģina nopārdot dārgāko produktu, bet gan uzreiz aizved pie budžeta plauktiem :)

(Reply) (Thread) (Link)

methodrone on February 26th, 2018 - 09:25 pm

I hope you went all Pretty Woman on them.

Bet jā, ir forši būt zolīdam, bet ir arī forši būt anarhistam.

(Reply) (Parent) (Link)