Tagad, kad tu tā uzrakstīji, man šķiet, ka varbūt tiešām sapņu persona ir kaut kāda manis versija. Bet nomodā ir kaut kas plusā, kaut kas papildus vienkārši personai - kas darbojas paredzamos (neinteresantos) veidos. Varbūt nomodā cilvēkam ir metafiziska neparedzamības dimensija, kas pieļauj darbības, kas ir neierastas. Vārdusakot, sapnī tiešām darbojas Persona (pieredžu kopums), bet nomodā cilvēks ir Pilnīgs, ar neatņemamu vēl nepiepildītā potenciāla un neparedzamības dimensiju.

Un jā, pēkšņi saskaroties ar tik neierastām reakcijām sapnī, tas jūtas gandrīz vai kā uzkāpt uz augstākas apziņas latiņas sapnī.

Wow, paldies par filmas ieteikumu. Tā filma izskatās right up my alley, es to skatīšos. Man patīk ka šādas filmas, un arī visa dzīve ar visparastākajiem notikumiem ir metaforas straumēm un pieturas punktiem cilvēka un arī kaut kādā kopējā psihē.