29 November 2017 @ 08:46 pm
 
Vakaros mani nomoka trauksmainas domas par to, cik es procentuāli biju maz pieejama pasaulei pa dienu. Es speciāli neatsaucu, bet man atmiņā vīd un riešas dažādas situācijas no dienas, kur es varēju būt daudz dzīvāka un devīgāka. Bet tajā vietā es sevi aizturēju, un skatījos tikai caur acs kaktiņu vai pat ar muguru. Mani tad pārņem karstuma viļņi, vilšanās, un izsalkums, ko es pati sev šādi (ne)rīkojoties sagādāju. Tiešām, ja cilvēks grib remdēt savu dzīves izsalkumu, tad viņam ir pašam jābūt dzīvākam un devīgākam. Jo dodot viņš pats sevi pabaro un atdzīvina.

Pēc tam, kad man atmiņā ir uzvīdējušas vairākas situācijas, kurās es esmu piedalījusies tikai pa trīs procentiem, tālāk es iztēlojos implikācijas uz manu rītdienu un turpmāko dzīvi. Mani atkal pārņem karstuma viļņi, izsalkums, un es jūtos maza, netīra un grēcīga. Tad es arī nezinu kur likties un es skatos pulkstenī un gaidu kad būs desmit, lai varu sevi, savu izsalkumu, savu grēcīgumu noslēpt un aizmirst nepelnītā dozā miega.
 
 
( Post a new comment )
[info]methodrone on December 1st, 2017 - 02:32 pm
Es tieši domāju, ka pietiekami neuzticos Dievam un Jēzum. Ka visas manas problēmas rodas no tā ka pati uzņemos pārāk daudz atbildību!
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
restart[info]restart on December 1st, 2017 - 02:57 pm
Tas jau ir tas pats, ko es rakstīju, tikai otrādi.

Tu tici, ka tiešām tev pašai ir iespējams tāds ilgstošs, pastāvīgs stāvoklis, kurā tu būsi pilnībā nodevusies Dievam un Jēzum un nekādas šaubas neradīsies? Pilnīgi nekur un pilnīgi nekādas?

Ja jā, tad jāmeklē iemesli, kas tev traucē stāties tuvākās attiecībās ar Dievu un Jēzu. Bet, ja nē, tad diez vai ir lietderīgi turpināt censties realizēt neiespējamo.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 1st, 2017 - 06:21 pm
Es atvainojos, var rasties iespaids ka mana dzīve ir kaut kāda postaža! Bet es cibu izmantoju pārsvarā priekš grēksūdzes. Tas laikam ir daļēji negodīgi pret cilvēkiem, kas mani lasa, jo es atstāju kaut kādu dzīves pabērna iespaidu. Es jau šeit nekad nerakstu par visiem momentiem, kad dzīve mani saviļiņo līdz sirds dziļumiem, un kad es esmu supermeitene, par visām tām lietām kas man ir bezgalīgi daudz par kurām es emsu priecīga, kas ir mīļš un mistisks. Jo tas man šķiet dabisks stāvoklis, tāpēc es pierakstu tikai nedabisko, lai saprastu, kas un kā ir, un kas ko izraisa, lai noveltu no sirds savus grēkus.

Par atbildību, Jēzu, Dievu. To ir grūti saprast, ja tu neinteresējies par garīgumu. Es esmu klīdusi cauri ezotēriskajiem, ateisma, agnoticisma, filozofijas, misticisma un garīguma plašumiem, un esmu nonākusi pie informētas atziņas, ka mana vienīgā atbildība ir uzticēties sirdij, bet ka tajā pašā laikā es savu sirdi maz pazīstu, un pat brīžos, kad es to dzirdu, es atbildību aiz inerces atdodu prātam (tam ko cilvēki parasti saprot ar 'sevi pašu'). Esmu sapratusi, ka Jēzus no visām pasaulē pieejamajām informācijām vislabāk māca par sirdi, un ar Dievu es apzīmēju intelģenci, kas radīja šo pasauli un mani. Protams, es nezinu vairāk kā 99.99999% no tā, kas notiek. Tāpēc absurdākais, ko es varētu darīt ir uzņemties atbildību, bet es to turpinu bieži darīt, un tad es ciešu, un tad man te ir jāraksta. Bet brīžos, kad es atdodu atbildību šai inteliģencei un vienkārši dzīvoju, tad mani pārņem laimīgums, kas dod spēku turpināt eksistenci.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
restart[info]restart on December 2nd, 2017 - 04:19 am
Es esmu izklīdis cauri līdzīgai pieredzei, līdzīgām atziņām. Es gribētu tev palīdzēt, bet manas rokas ir par īsām, neskatoties uz visu to, ko es esmu savā ceļā iemācījies. Man ir žēl skatīties, kā tu mokies. Ja es tev varētu nodot vienu vienīgu ziņu, es teiktu, ka tas, kam tu ej cauri, nav nekas unikāls. Ka eksistē jau gatava pieredze, kuru vajag sameklēt, likt lietā un tad būs vieglāk tikt uz priekšu.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 2nd, 2017 - 10:16 am
Cik tu esi sirsnīgs! Bet kāpēc tu runā kā par kaut ko konkrētu? Vai tev šķiet, ka tu esi sajuties tāpat kā es? Es labprāt tevi uzklausitu, es gribētu zināt kāda ir tava gatavā pieredze.

Var šķist ka es mokos, bet tās ir tādas mokas par kurām es esmu pateicīga savā ziņā. To nevar viennozīmīgi izskaidrot. Bet šīs "mokas" padziļina manu sapratni. Tās pat nav mokas, es to tā nedefinētu. Tā ir sajūta, kāda rodas, kad plašinās apziņa par to, cik greizi es uztveru un izturos pret pasauli.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
restart[info]restart on December 2nd, 2017 - 11:28 pm
Es atbildēšu. Tikai kaut kad vēlāk, kad varēšu apdomāties bez steigas.
(Reply) (Parent) (Link)
restart[info]restart on December 4th, 2017 - 10:26 pm
Apdomājos, tagad tikai tas viss jāuzraksta. Paklau, būtu šausmīgi nekaunīgi no tevis palūgt ēpasta adresi? Nojaušu, ka man sanāks baigais kilometrs un drusku vārdi pinas, ja atceros, ka tas sacerējums ies cauri cibas komentāriem.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on December 5th, 2017 - 08:19 pm
Nav nekaunīgi, saki kas tev sakāms, mani protams interesē kalifornija@mail.com
(Reply) (Parent) (Link)