14 August 2017 @ 11:31 am
 
Man šķiet man šonakt sanāca kaut kāds lucid dreaming paveids. Es attapos, ka esmu sapnī, un uzreiz atcerējos to, ko Kastaņeda rakstīja par rokām. Ka veids, kā sapnī panākt kontroli ir sākumā fokusēties uz savām rokām, un tad, kad tu redzi savas rokas, tad tu vari lēnām sākt ar nolūku fokusēties uz citām lietām sapnī un sākt tās manipulēt. Līdz ko fokuss pazūd, tā atklal - uzreiz skaties uz rokām, un atgūsti fokusu.

"I am going to teach you right here the first step to power. I am going to teach you how to set up dreaming. To set up dreaming means to have a concise and pragmatic control over the general situation of a dream, comparable to the control one has over any choice in the desert for instance, such as climbing up a hill or remaining in the shade of a water canyon. You must start by doing something very simple. Tonight in your dreams you must look at your hands.
Don't think it's a joke. Dreaming is as serious as seeing or dying or any other thing in this awesome, mysterious world. Think of it as something entertaining and don't get discouraged or stop trying if you don't succeed right away. Imagine all the inconceivable things you could accomplish. A man hunting for power has almost no limits in his dreaming. The trick in learning to set up dreaming is obviously not just to look at things but to sustain the sight of them. Dreaming is real when one has succeeded in bringing everything into focus. Then there is no difference between what you do when you sleep and what you do when you are not sleeping.
A warrior has to be perfect in order to deal with the powers he hunts. Look at your hands. When they begin to change shape you must move your sight away from them and pick something else, and then look at your hands again. It takes a long time to perfect this technique."

Es paskatījos uz savām rokām, un tur tās bija. Un līdz ko es tās redzēju, es jutu ka manī spēji ir piesātinājusies apziņa, tāda nomoda apziņa, it kā es arvien vairāk un vairāk pamostos. (Tas ir amizanti, jo es bieži dienas, nomoda laikā, lai panāktu apziņas fokusu, tāpat skatos uz savām rokām.) Tajā pašā laikā es apzinājos, ka esmu sapnī, jo es atrados Ziepniekkalna dzīvoklī, kur dzīvoju līdz aptuveni 12 gadu vecumam. Līdz ko man bija pieslēgusies apziņa, es sāku staigāt pa dzīvokli, pieskarties nejaušām mantām un meklēt šajā visā zīmīgumu, nozīmi. Teikšu, tas nebija visu laiku elementāri. Ik pa laikam mana apziņa sāka slīdēt projām, un sapnis sāka pats ieņemt savus nolūkus un apgriezienus. It kā es migtu ciet, esot sapnī. Bet sagadījās tā, ka kaut kas manī visu laiku atgrieza apziņu, un tad es uzreiz atkal skatījos uz savām rokām. Es vairs atceros tikai dažas zīmīgas lietas ko izdarīju. Visspilgākā bija, kad es izgāju uz balkona, skatījos uz iekšpagalmu. Es dzīvoju 4. stāvā. Un es izdomāju, ka es nolekšu zemē, jo es sapnī nevaru ne nomirt ne sasisties. Es uzslīdēju (maģiski) uz balkona malas un lēni sāku krist. Es jutu to skudriņu sajūtu vēderā un locekļos kāda pārņem, kad tu zaudē pamatu, un tad es kritu. Bet ļoti strauji man tad pazuda apziņa, un es atslēdzos, un nākamajā brīdīt atkal attapos dzīvoklī. Tad vēl es apzināti atvēru atvilkni, kurā bija papīra lapa, kur bija kaut kas rakstīts, es lasīju, bet tu nebija nekā sakarīga, es vairs neatceros kas. Un pēdējā lieta, ko atceros, ka es apzināti iegāju mammas guļamistabā, lai skatītos, kas tur notiek, es redzēju gultu, kāda mums tur bija, bet tur arī neko interesantu neatradu. Tad vēl es aizgāju uz virtuvi, bet tur jau man apziņas bija ļoti maz līdz vispār nemaz, un sapnis plūda pats, man vairs nebija kontroles par to, ko daru.

Šī pieredze bija ļoti negaidīta un dīvaina. Atrasties sapnī, zinot, ka tas ir sapnis, jo tu atceries un apzinies, ka tavā īstā dzīve ir citur un citādāka. Tāds sapnis jutās bezmaz vai kā parasta domāšana, tikai apzinoties, ka tu guli un nevari pamosties. Un kur domāšana neprasa piepūli, bet ir ļoti 3D. Es jutos, ka esmu vienkārši atnākusi uz veco dzīvokli, un man tur ir garlaicīgi, tāpēc es staigāju apkārt un nezinu, kur sevi likt.

Es ceru, ka man tas sanāks atkal, jo tas bija ļoti interesanti un varbūt no tādas sapņošanas var būt kāds labums. Varbūt es spēšu ieiet dziļāk savā prātā un zemapziņā, varbūt tur būs kaut kas interesants.
 
 
( Post a new comment )
[info]imago_dei on August 14th, 2017 - 01:52 pm
kad es aizrāvos ar kastaņedu, tad man arī vienu reizi bija superspoža epizode, kura tik spēcīgi nekad vairs nav atkārtojusies. sajūta, ka tas ir sapnis, ir nereti bijusi arī vēlāk, bet vairs nekad tā, ka tu tiešām celies no savas gultas - tās, kur aizmigi un staigā pa telpām.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 14th, 2017 - 02:06 pm
Wow, tev bija tā, ka tu staigāji pa savām telpām, vai sapņa fantāzijas telpām?

Es Kastaņedu lasīju pavasarī, un tā arī nekas nemēģināju neko tādu sapņos darīt, bet šonakt spontāni tā sanāca, lai arī sen biju par to aizmirsusi.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on August 14th, 2017 - 02:16 pm
staigāju pa savām telpām, tas bija laukos un viss bija gandrīz tāds pats, tikai stipri telpiskāks. tiku līdz ārdurvīm, bet iziet laukā man nepietika drosmes, bet redzēju tur mirgojam baltu gaismiņu. nākamajā rītā bija uzsnidzis sniegs :)

par lekšanu no balkona - jā, man arī ir līdzīgi, ka sapnī attopos kkur pie kāda loga vai uz balkona un domāju - es taču varu lekt, un tad lecu lejā.

tev ir bijusi tāda sajūta, ka līdz ar lielāku apzināšanos sapnis kļūst trauslāks un draud pazust? man reizēm tā ir.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 14th, 2017 - 07:12 pm
Jā noteikti bija tā, ka intensīvāka apziņa sapni padarīja trauslāku. Tie arī bija tie brīži, kad it kā aizslīdēju projām. Man šķiet, ka tas ir ļoti līdzīgi nomodam. Nedrīkst stāvēt uz vietas. Līdz ko apziņa stāv uz vietas (intensīvi fokusējas), tas izmaina apkārtni, apkārtne mazinās, un mēs sasalstam tajā punktā, paši sev atņemam apkārtnes pieredzi. Tricky. No vienas puses, apziņu vajag, bet nedrīkst to pārāk ilgi fokusēt. Te atkal sasaucas ar citu Kastaņedas ideju - par to, ka jāskatās uz lietām kaut kā perifēri, vai ko viņš tur teica. Lai redzētu kopainu, jo skatoties tieši virsū, nepamana visu, kas ir apkārt. Vai kaut kas tamlīdzīgs.

Bet wow, cik forši, ka tev arī bija tāda sapņu pieredze, tava gan izklausās much more ultraspiritual, it sevišķi par sniegu. :) Tev ir kādreiz bijusi out of body pieredze?

Un jā, domāju, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki sapņos grib izdarīt visādas dramatiskas lietas, to ko dzīvē nevar bez ārkārtējām sekām.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]imago_dei on August 16th, 2017 - 09:18 am
neesmu aizmirsusi šo komentu, bet man vajag mazliet laiku, lai pieslēgtos - drīz! :)
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on August 16th, 2017 - 09:06 pm
No pressure, ja sanāk uzrakstīt - priecāšos :)
(Reply) (Parent) (Link)
[info]imago_dei on August 16th, 2017 - 10:44 pm
jā, lieliski pateikts par fokusēšanos - tā ir, tāpēc ir tie momenti, kad tas fokuss pamazām skaidrojas un tu redzi sākumā tikai aprises vien, bet tad - vienu-otru-trešo tēlu, arvien konkrētāk un īstāk, arvien tuvāk, bet tad tas ir jāpārstāj, jo nu jau viss ir kļuvis gandrīz caurspīdīgs. tas man kkādā ziņā ļoti atgādina arī nomodu - ka tu vari lietās iegrimt dziļāk, bet līdz kādai robežai, jo ir jāturpina naratīvs un viss redzētais ir jāietver naratīvā. tas, kas paliek ārpusē diemžēl pazūd.
(Reply) (Parent) (Link)