staigāju pa savām telpām, tas bija laukos un viss bija gandrīz tāds pats, tikai stipri telpiskāks. tiku līdz ārdurvīm, bet iziet laukā man nepietika drosmes, bet redzēju tur mirgojam baltu gaismiņu. nākamajā rītā bija uzsnidzis sniegs :)

par lekšanu no balkona - jā, man arī ir līdzīgi, ka sapnī attopos kkur pie kāda loga vai uz balkona un domāju - es taču varu lekt, un tad lecu lejā.

tev ir bijusi tāda sajūta, ka līdz ar lielāku apzināšanos sapnis kļūst trauslāks un draud pazust? man reizēm tā ir.