Jā noteikti bija tā, ka intensīvāka apziņa sapni padarīja trauslāku. Tie arī bija tie brīži, kad it kā aizslīdēju projām. Man šķiet, ka tas ir ļoti līdzīgi nomodam. Nedrīkst stāvēt uz vietas. Līdz ko apziņa stāv uz vietas (intensīvi fokusējas), tas izmaina apkārtni, apkārtne mazinās, un mēs sasalstam tajā punktā, paši sev atņemam apkārtnes pieredzi. Tricky. No vienas puses, apziņu vajag, bet nedrīkst to pārāk ilgi fokusēt. Te atkal sasaucas ar citu Kastaņedas ideju - par to, ka jāskatās uz lietām kaut kā perifēri, vai ko viņš tur teica. Lai redzētu kopainu, jo skatoties tieši virsū, nepamana visu, kas ir apkārt. Vai kaut kas tamlīdzīgs.

Bet wow, cik forši, ka tev arī bija tāda sapņu pieredze, tava gan izklausās much more ultraspiritual, it sevišķi par sniegu. :) Tev ir kādreiz bijusi out of body pieredze?

Un jā, domāju, ka tas ir tikai likumsakarīgi, ka cilvēki sapņos grib izdarīt visādas dramatiskas lietas, to ko dzīvē nevar bez ārkārtējām sekām.