23 February 2016 @ 06:01 pm
'being is the absence that appearances conceal'  
varbuut visi censhas lai vinji buutu ideaali liidz naavei, bet buut ir ideaali

es tagad saprotu, kaa visi tie budistu chalji saka, ka nedriikst 'veeleties' jebshu ka veeleeties kaut ko ir bad faith. jo ja cilveeks kaut ko veelaas, tad vinjsh sevi kondicionee ka vinjam taa nav. un tad vinjsh to speciaali sev nodara, vieniigais kas vinju shkjir no objekta ir tas ka vinjsh to 'veelas' jebshu vinjsh pats, vinja domas, vinjsh pats neveiksmiigi, nejaushi staav sev celjaa. kameer vinjsh veelaas savu veeleeshanos tik ilgi vinjsh no shii veelmes objekta ir nodaliits, nelaimiigs, izmisis. piemeeram, viilma luule saka, ka 'veelos' vajag aizvietot ar 'vajag', ka ja cilveeks saka ka vinjsh kaut ko veelas, tad to pavada nejauka tukshuma un angst sajuuta, kameer, ja vinjsh saka ka vinjam vajag tad rodas legit, patiikama sajuuta un ja tas tieshaam ir nepiecieshams tad arii rodas motivaacija tikt pie vajadziibas objekta. toties ja nepiecieshamiibas nav tad jebkuri 'vajag' izkalusiisies kaa tukshi salmi un mazliet komiski absurdi. protams, tas kas katram atsevishkjam cilveekam katraa atsevishkjaa spacetime punktaa ir vajadziigs var buut wildly strange and irraional

kad es domaaju par to ko man 'vajag' tad iisteniibaa, man praataa nenaak neviena konkreeta doma, driizaak ja es tajaa konkreetajaa briidii juutos labi, tad vajag lai es taa turpinu justies, ja juutos slikti, tad kaut kadas konkreetas fiziskas nepiecieshamiibas, kas ir var vai nevar buut manaa varaa, vai arii nepiecieshamiiba peec komunikaacijas, redzeeshanas, uzzinaashanas, dzirdeeshanas, jushanas kas vienmeer ir manaa varaa. bet man it kaa nav nekaadi sarezhgjiiti 'vajag'

es juutos taa it kaa es izpildiitu savu lomu, ko man vajag dariit. bet viss, ko es papildus esmu veeleejusies ir totaali nevietaa un es to tagad saprotu. mana vieniigaa loma bija saprast ka veeleeties ir nevietaa. bet tomeer visaadi emociju izraisiitaaji ir diezgan speeciigi, un lai arii tu uz vinjiem speej skatiities no malas, ja tu neatej pietiekami taalu, tomeer tevii kaut kas no shii emoconaalaa wreck veidola atbalsojas. taa it kaa ka ja uz tumshas sienas ilgstoshi projiceetu ljoti spilgtu filmu, siena nav pati filma un nejuut to kas ir filmaa, bet peec shii ilgstoshaa exposure siena mazliet maina kraasu. vai lielaa apzinja var mainiities tajaa tureeto objektu iespaidaa? vai kopeejai apzinjai ir kaut kaada kvalitaate vispaar? vai ir kaut kas aarpus visa kas visu komandee un ietver, bet kam nav neviena kvalitaate un kas ir neietekmeejams?
 
 
simfonija: hozier - run
 
 
( Post a new comment )
reliģiskais moments[info]de_profundis on February 24th, 2016 - 12:55 pm
man par šo ir mazliet cits viedoklis: pretējais notiek, ja tu vēlies ar lielu baidīšanos, ja vēlēšanās ir vairāk bailes ka tas nekad nebūs. tad tas patiešām nekad nebūs. Bet var būt arī ļoti spilgta pozitīva vēlēšanās, ar ticību un cerību tam, ka tā būs. Šādi strādā tā sauktās "vizualizāciju" buršanās, kur cilvēki salīmē kladītēs foršas lietas un katru dienu viņas skatās. Tad tas parasti piepildās, tikai ir jautājums, vai tev tiešām to vajadzēja, vai tu apzinājies visas sekas un problēmas, kas nāk tam līdzi, un vai tu to vispār spēj izturēt. Man ir slikta pieredze ar abu veidu vēlēšanos.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 24th, 2016 - 01:46 pm
tev taisniiba. buutiibaa jau 'veeleeshanaas' nav tik vienkaarsha. taa sastaav no energjiju proporcijaam, ja pavadoshaas bailes ka rezultaata nebuus ir speeciigaakas, tad arii nebuus, ja fokuss uz to ka kaut kas pietruukst ir lielaaks, tad tas gjeneree attieciigas energjijas. ja bailju nav tik daudz bet veelmi pavada 'sajuuta' ka buus un ir viegli tad arii ir. ja kaut ko vajag, ja cilveeks ir ripe for something, tad arii paarsvaraa pavada shis viegli un buus.

es sheit fokuseeju uz to, ka by default 'veelme' biezhi sevii ietver faktu ka tev nav tas ko veelies. respektiivi nav iespeejams veeleeties to, kas tev ir. un veelmes piepildiishanaas ir atkariiga no taa vai 'sajuuta' ka tev kaut kas pietruukst ir speeciigaakaa nekaa 'sajuuta' ka tev tas ir vajadziigs un tas ir iespeejams.

respektiivi viss ir taadas 'sajuutu' proporcijas, ciinjas. un to kaadas sajuutas cilveekaa iekshaa ciinaas vinjsh pats paarsvaraa neizprot.

taapeec jau vizualizaacijas un domu speeka dzheki vienmeer uzsver, ka lai kaut kas piepildiitos tas ir 'jaaizjuut', ka manifestaacija rodas nevis no domas bet gan no sajuutas. no personiskaas pieredzes, man 'veelmi' parasti pavad diezgan lekna 'truukumu', 'neesamiibas', 'longing' sajuuta. bet ja ir kaut kaada iista 'vajadziiba' tad nav citu variantu kaa to dariit, tas ir vieniigais ko tu vari dariit par spiiti jebaadaam baileem vai iedomaatiem shkjeershljiem,
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
reliģiskais moments[info]de_profundis on February 24th, 2016 - 01:56 pm
gan jau tu varētu atcerēties reizi kad esi iedomājusies "būtu gan forši ja būtu tas un tas lol" un ik pa laikam par to atceries ka par tādu konfektīti, ka ja tas nebūtu, tad arī nekas, un tad pēc kāda laika tas ir. kaut kādas parasti ne pārāk svarīgas lietas.
bet jāpalasa domu spēka džeki, es viņus uzlūkoju ar aizdomām bet neesmu tā kārtīgi iedziļinājusies.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 24th, 2016 - 02:11 pm
ir ir bijis, taadas mazas lietas jau tieshi visvieglaak manifesteejas, jo taas nepavada laviina aizdomu, bailju, angst etc. es vienreiz veicu eksperimentaaciju lai reizi par visaam reizeem noskaidrotu vai domu speeks straadaa un nedeelju vizualizeeju vnk margrietinjas, izteelojos praataa bukjeti margrietinju, un peec nedeeljas kad seedeeju yorkaa vilciena stacijaa ar maasu, man pienaaca viens dzheks un pasniedza podinjaa kaut kaadu mini margrietinju staadinju un vienakarshi aizgaaja. bet kad 'veelas' lielas lietas, tad parasti to pavada 'this is too big and impossible' sajuuta, kas visu nojauc
(Reply) (Parent) (Link)
[info]narrenschiff on February 24th, 2016 - 08:01 pm
vajag iemācīties tādu domāšanu, kas izpaužas kā gaidīšana un pacietība. es gaidu, kad kāds nāks no apvāršņa otras puses un man apkārt ir plašs reģions. kad apkārt ir plašums, nekur nevajag skriet, ir pacietība.
(Reply) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 24th, 2016 - 09:17 pm
sliecos piekrist, no perspektiivas, ka pasaule ar tevi notiek, jebshu tu esi pasaule kas notiek, seciigi un pareizi. skatiities uz apvaarsni un gaidiit te sauli te meenesi, un nezuudiities un nesteidzinaat taadeejaadi kljuustot nelaimiigam, bet gan noveerteet te nakti te dienu mijamies. pienjemt savu vietu telpaa un laikaa un ne tai pretoties ne meegjinaat no taas aizbeegt, bet gan iemaaciities kaut kaadu pazemiibu un apbriinu
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]narrenschiff on February 24th, 2016 - 09:26 pm
tāpēc pēdējā laikā es sliecos pretstatīt kalnus, pakalnus, lejas klajumam, plakanam laukam, bezgalīgajai stepei vai jūrmalai. pirmajos, jā, ir tās virsotnes, lauztie leņķi, tā teikt, ir kur piedurties acij, skatienam, domai, kalni ir lielās gribas virsotnes, tā ir "iespaidīga" ainava, tajos kāpj, tos iekaro, no tiem nokāpj lejā ielejā uz ciemu pie upes, kontrasti, līnijas, švīkas, piepūle un cildenais. bet lauks (vai jūrmala, ok, jūrmala ir kontrasti, elementu saspēle, bet tas ir vēl atsevišķs stāsts) - tik vienkāršs, tīrs, tukšs, skatiens neapstājas, lauks stiepjas visos virzienos, tu nekur nevari aizskriet, neko nevari iekarot, iešana ir iešana pati par sevi, nevis iešana uz kaut kurieni. skatiens fiksējas bezgalībā.
(Reply) (Parent) (Thread) (Link)
[info]methodrone on February 25th, 2016 - 03:00 pm
labas metaforas. man vienmeer ir patikushi klaji lauki, it sevishkji ar sniegu. nekad nav iisti patikushi kalni.

(Reply) (Parent) (Link)
[info]imago_dei on February 25th, 2016 - 06:48 pm
"..iešana ir iešana pati par sevi, nevis iešana uz kaut kurieni." +!+
(Reply) (Parent) (Link)