---
Ir divi cilvēki, kurus man vienmēr bail sajaukt un sveicinoties nosaukt otra vārdā. Toms Ķencis un Ivars Blanks. It sevišķi, ja esmu reibumā, un vēlme biedriski darīt zināmu, ka esmu pazīstams, ir stiprāka par nepieciešamību trīs sekundes padomāt, kas tieši ir šis kungs. Un zināms taču – ja no kaut kā ļoti baidās, tad tas piepildās. Tāpēc, ja kāds no viņiem šo lasa, uzskatiet šo par preventīvu atvainošanos.