---
"Jelgavas 94" atšalku sakarā šoruden bieži bija jādomā par attiecībām starp popkulturu un mākslu de profundis. Komiskā kārtā, noskatoties Žirā koncertu, pirmais, kas ienāca prātā ir pāris – Keivs kā popkultūra un Žirā kā de profundis. Ar to nekādi netiek noniecināts Keivs. Drīzāk taščos no idejas, ka iepretī kādam, kas jau tā pret mainstream ir pekles trubadūrs, var tik un tā atrast kādu, kuram tā pekle ir vēl dziļāka. Ļoti reti nākas šo dzīvē izbaudīt, un katru reizi kļūstu ārkārtīgi saviļņots, redzot, ka mākslinieks nevis "uzstājas", bet izdzīvo kaut kādus dostojevskisma velnus. Paldies SM komandai, ka atvilkāt.