---
Pirmā vietā es lieku "Fuko svārstu", pēc kura man palika pēcgarša kā par postmodernisma augstāko lidojumu.

Otrā vietā man ir "Rozes vārds", kurš ir lielisks krimiķis.

Trešā vietā droši vien ir "Iepriekšējās dienas sala" – lai gan lasīju salīdzinoši vēlu un vairs nebija pirmreizības aizrautības (par spīti tam, ka man daudzi, kas bija lasījuši angliski vai krieviski, teica - šī ir vislabākā!), tomēr jāatzīst, ka krietni izstrādāts gabals.

Ceturtā vietā liktu "Bodolino", jo tā man šķita visai pašmērķīga.

Piekto un sesto dala "Prāgas kapsēta" un "Ķēniņienes Loanas mistiskā liesma", jo tās tomēr ir haltūras.

"Pilotnumuru" esmu nopircis, bet vēl neesmu izlasījis.