---
Jauns, saistošs pastāsts no sērijas, kas cibiņiem patīk - latvju jaunatnes un izglītības sistēmas līmenis.

Esmu morāls parādnieks augstskolas T vienas fakultātes dekānam, kurš man savulaik palīdzēja ar nesavtīgām konsultācijām, kad rakstīju disertāciju. Attiecīgi, kad viņam šopavasar pietrūka attiecīgas kvalifikācijas ļaužu, kas sēž diplomdarbu aizstāvēšanas komisijā, tad ierados izpalīdzēt.

Mēs visi zinām, ka jaunatne ir mūsdienās stulba. No šīs stulbās jaunatnes mazāk stulbā daļa iet uz eksaktām zinātnēm, bet lielākie stulbeņi iet uz sociālajām, kā rezultātā savulaik pat bija slavenais, Cibā daudz apspriestais škandāls ar darba sludinājumu "LU SZF absolventiem un idiotiem nepieteikties". Nu lūk, un tagad iedomājaties, kāds tad ir sociālo zinātņu līmenis iekš augstskolas T!

Man bija vakar tas gods noklausīties ap 15 diplomandu, kuri pretendēja uz bakalaura grādu discilpīnā "sabiedriskās attiecības", un no kuriem apmēram 10 - ar nebūtiskām korekcijām - rakstīja šādus saistošus darbus "sociālo tīklu stratēģija kā integrētās marketinga komunikācijas sastāvdaļa uzņēmumā [X]" (X, kā saprotat, uzņēmums, kurā jaunais censonis pats strādā vai cer strādāt.)

Absolūts vairākums no šiem darbiem sabiedrisko attiecību disciplīnas pētījumiem deva šādu pienesumu: autors secināja, ka Latvijā populārākie sociālie tīkli ir Draugiem, Facebook, Twitter, Youtube. Autors intervēja uzņemuma pārstāvi, vai uzņēmums lieto sociālos tīklus, autors anketēja "potenciālo mērķa auditoriju" par tās vēlmēm, tad autors secināja, ka Latvijā tiek lietoti sociālie tīkli, un uzstāšanos nobeidza ar priekšlikumiem vairāk uzņēmumam izmantot sociālos tīklus.

Tomēr viena meitene bija izvēlējusies īpaši kreatīvāku pieeju. Blakus visām jau aprakstītajām metodēm, bija arī veikts eksperiments! Eksperimenta būtība bija - konstatēt, vai sociālos tīklos rīkoti konkursi rada klientu lojalitāti, proti, vēlmi kļūt par foloveri, un arī turpmāk patērēt piedāvāto produktu.

Darba autore bija personīgi piedalījusies 70 soctīklu konkursos (komisijai tika izdalīta tabula) un par katru secinājusi, vai tas rada lojalitāti vai ne. Metode bija burvīga, jo būtībā secinājuma pamata kritērijs būtu nosaucams "ko saka mana sirdsbalss". Autore gan to smalki apskaidroja citos vārdos - par lojalitāti veicinošu konkursu atzīstams tāds, kas ir "interesants" (proti - "spied "like"!" - neinteresants; "apraksti savu vecmāmiņu!" - interesants) un/vai "vērtīga balva". Ja kāds no kritērijiem izpildās, konkurss ir attaisnojis sevi.

Nu lūk, un no jaunās sabiedrisko attiecību disciplīnas pētnieces iesniegtās tabulas izrietēja, ka vienā dienā kaut kad martā viņa bija piedalījusies divos konkursos.
TvNet Sejas - spied like! - balvā Čili Pica - labs konkurss, jo, lai gan neinteresants, bet veicina lojalitāti balvas vērtīguma dēļ.
Delfi - spied like! - balvā biļetes uz Latvijas hokeja izlases spēli - slikts konkurss, jo nav ne interesants, ne vērtīga balva.

Tā.