Oz, The Great and Powerful
Vakar ar meitu bijām uz kino. :)

Vienmēr esmu bijis tolerants pret mākslu un izklaidi, kas gluži nav manā gaumē, jo tā vietā, lai kaut ko nosodītu vai nosauktu par sūdu, mēģinu saprast, kādi motīvi (bez diletantisma) kādam kaut ko tādu liek darīt. Bet šoreiz grūti...

Well, iespējams, ka kanonizētajā "Ozā" ar Džūdiju Gārlandi arī tēli bija satērpti atbilstoši 40-to gadu jaunākajām modēm, lai tādējādi iepatiktos aktuālajai mērķauditorijai, tā teikt, 40 gadus pēc Bauma. Varbūt... Bet nu to, ka no 1905.gada Kanzasas var tikt Burvju zemē, kurā raganu tērpi un meikaps ir kā "Nickelodeon" pusaudžu seriālu galvenajām varonēm! Tas iet pāri manai inteliģenta cilvēka saprašanai!

Bet tas jau vēl nebija šausmīgākais. Jau pirms vairākiem gadiem mēs ar draugiem izvirzījām teoriju, ka pasaule iet uz galu, jo agrāk bērniem mācīja, ka labais uzvar ļauno ar atjautības palīdzību, bet tagad - postpokemonu laikmetā - ikviena stāsta kulminācija ir, ka labais ar ļaunu viens pret otru pavērš rokas vai kādu priekšmetu un spiež otram virsū tādu kā staru kūli, kādu laiku viņi tā stīvējas kā attālinātā sumo imitācijā, un tad viens otru uzvar, jo viņa staru kūlis izrādās stiprāks. Nu lūk, dāmas un kungi: arī pēc Bauma motīviem taisītu stāstu Holivuda nu ir pamanījusi pārvērst mūsdienu bērniem saprotamā estētikā - proti, izšķirošās cīņas notiek ar staru kūļu palīdzību. Pizģec! Mama, raģi meņa obratno!