Ievērojamu cilvēku dzīve
Izlasīju Kiviča grāmatu.

Kuriozā kārtā kopiespaids nerada izteikti negatīvas emocijas.

Jā - viņa vājības ir gļēvi egoistiskas, bet ne tik nožēlojamas, lai būtu derdzīgas.

Jā - viņa slēdzieni ir primitīvi, bet ne tik truli, lai būtu nicināmi.

Jā - viņa leksika ir pliekana, bet to var pieņemt par stilistisku elementu, orientējoties uz mērķauditorijas prasībām.

BET! Kāda suņa pēc tas viss ir jāstāsta publiski!? Tas gan ir pilnīgs īblisms!