par bērnkopību un gulēšanu
Cik palasu citu vecāku ierakstus, saprotu, ka gulēšana/negulēšana/gulētlikšana ir un būs aktuals bērnkopības jautajums.
Palasīju cālis.lv par gulētlikšanas jautājumiem, kārtējo reizi pārliecinājos, ka cāli lasīt nav vērts. Varbūt arī ir, bet ne tādai ar galvu nestabilai būtnei kā man, - až apraudājos.
Kādi miega rituāli?? Un vai tiešām bērna brēcināšana ir vienīgais variants, kā iedabūt viņu pie "kārtīgas" gulēšanas??
Un es nesaprotu - cilvēki taču guļ. Tas ir dabiski - gulēt. Vai tiešām bērni ir kaut kādi citplanētieši, kas neguļ?? Kas ar varu jāliek gulēt?? Cik līdz šim esmu ar savu puiku bijusi kontaktā (24/7), man jāsaka, ka viņs NEKAD neraud bez iemesla!! Pat, ja man liekas, ka viņa ir uznācis kaut kads kasķis, tam ir iemesls - vai nu tā pati gulētiešanas vaina, vai grib ēst!! Nu labi, vēl viņš rīko reālus skandālus, ja ir ticis pie mobīlā telefona, un tas viņam ir ticis atņemts, bet tas gadās retu reizi, šat tad.

īsāk sakot - vai kaut kur var palasīt par bērna miegu, un šis "kaut kur" nav cālis.lv. Citādi labāk nestāstīšu kādas "gudras" teorijas man nāk prātā.
(Labāk tieši par miegu, nevis gulētlikšanu, bet ja par gulētlikšanu, tad varbūt vairāk to spārnu, kas saka, ka bērniem ir normāli gulēt pie vecākiem līdz 5(:)) gadu vecumam, nevis to spārnu, kas saka, ka bērnam no pirmā mēneš jāguļ atsevišķā gultā atsevišķā istabā. Ir nojauta, ka tāda viedokļu atšķirība varētu būt.)

(Tipa - nu jā, agrāk bērnus dezmdību namā uzreiz ņēma nost mammām un pirmo diennakti brēcināja atsevišķi...)