Es saprotu, ka šobrīd esmu pārspīlēti emocionāla, bet knapi valdos....
Nākot uz darbu, virs galvas pārlidoja 2 slavenie NATO iznīcinātāji. Goda vārds, skatījos, galvu atgāzusi, un man bira asras!! Man bija šusmīgi bail!!

Un pēc tam es uzzinu par Rīgas pils degšanu. Man apšķebina dūšu, bet nu tas tā. Bet tad, kad darba kolēģe, ar kuru par to mazliet apspriedos, izrādīja pilnīgu izbrīnu par to, ka pilī vispār ir muzejs (!) un galvenos pārdzīvojumus izteica par to, ka notiekti sadegušas dāvanas, kas tikušas dāvinātas prezidentam (!) es goda gārds, gandrīz vai uzsprāgu!!