mena ([info]mena) rakstīja,
@ 2009-03-13 10:48:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Apziņas, kas spēj savstarpēji konaktēties....
Es tomēr esmu augusi/audzināta kristīgā, un iespējams tāpēc es cilvēku (sevi) it viegi sadalu divās daļas - ķermenis (t.i., ķermenis, instinkti, viss neapzinīgais, kas vienkārši notiek)) un apzinīgais prāts, gars. Sen sen sv. Pāvils rakstīja kaut ko, ko aptuveni atceros: "Gars ir stiprs, bet miesa ir vāja. Un es daru to, ko negribu."
Dzīvojot dzīvi nakas secinat, ka es arī daru to, ko gribu/negribu, par spīti tam, ka apzinīgais prāts saka pretējo. Vai arī klausu apzinīgajam prātam, bet tad tā sanāk kā cīņa ar sevi - ar savu ķermeni.

Varbūt tā vienkārši ir viegla šizofrēnija??

Ja jau es strīdos ar biķimisko labrotoriju, ko augstprātīgi saucu par tikai savu ķermeni...


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]sickboy
2009-03-22 04:00 (saite)
Daudz ko nosaka tas, ar ko tu tusē. Ir lietas, ko es negribētu darīt, bet ko es izdaru, lai nomierinātu prātu. Izdaru un cenšos uzreiz aizmirst un nepalikt tajās pašās vibrācijās. :)

(Atbildēt uz šo)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?