mena ([info]mena) rakstīja,
@ 2009-01-22 09:58:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Entry tags:CĒRE, tautisms

Cēre + bibliotēka
Bet tās Cēres tantas ir foršas. Tādas mutīgas, "veselīgas" latviešu sievas. Un ar tā saukto "dzīves pieredzi". Kaut vai - viena no viņām bērnībā vēl ir staigājusi vīzēs. Kurš no mums zin - kā tās ir staigāt vīzēs??

Tad es vēl šķirstu vienu Kursītes garadarbu, un redz kas man aizķēries:
Vārds "brūns" latviešiem ir samērā jauns vārds. Ienācis ap 15-16. gadsimtu, kad no Vācijas Latvijā ievesta brūna drēbe, un "brūni svārki" kļuvuši ļoti pačotīgi. Pirms tam vārda "brūns vietā" bijis "bērs". Bet!! Vārds "bērs" vēl arvien ir saglabājies tautasdziesmās, kad runa iet par zirgiem. Es pati līdz šim domāju, ka "bēri zirgi" ir tādi pelēcīgi, un izmiruši kopā ar senlatviešiem. Vēl bija kaut kas par "raudu". Un es sāku atcerēties, ka nekādi netiku galā ar krāsām lietuviešu valodā, jo īstas skaidrības, kā ir sarkans, un kā ir brūns, tā uz sietiena nebija pat manai skolotājai, a pēc tam - man.
Vēl labāk ir ar vārdu "zils", kas parādījies tikai 19.gs. Drusciņ senāks esot "mēļš", un esot kaut kāda puķe "mēlene" (līdzīga mēlei), no kuras iegūstot zilo krāsu.

Bet redz, kas interesanti. Man liekas, ka manas vecāsmammas vecuma un līdz mana vecuma cilvēkiem "brūns" asociējas ar ļoti "tautisku" krāsu. Bet redz - tas tāc aizguvums no "vācu verdzības laikiem".

Tāpat 13 kā "slikts skaitlis" ir ienācis ar kristietismu.

Aa, bet trejdeviņi ir 9*9*9 ir 729 : 2 = 364.5. Tātad, deviņi, reiz deviņi, reiz deviņi ir gads - 364.5 dienas 364.5 naktis.

Un vēl - "tikums'" nav nekāds tikums, ka mēs to saprotam, bet gan "bagātība". Tā kā, ja nāk pretī "balta stalta tautumeita, ar visu savu tikumiņu", tas nozīmē, ka tā meita ir savilkusi virsū visas savas saktas un villaines, cik nu viņai pieder. :))
Jo - latviešim līdz nesenai pagātnei nav bijis vārdu abstraktai domāšanai, un arī tādas abstraktās domāšanas. Ja Dieviņš lēni, lēni brauc paŗ kalnu, tad tā nav nekād alegorija - tā arī tas Dieviņš brauc.

Un vēl ir ļoti interesanti analizēta pasaka par "eža kažociņu".

Un vēl - Latviešu biedrības namā ir tas tautas tērpu centrs. Viņiem vajagot adītas vilnas zeķes līdz celim. Materiālus un aprakstu viņi tur dodot, tik jānoada, un 10 Ls par darbu uzreiz uz rokas. Es nekādi nevaru saprast, vai tas ir dārgi, vai lēti. No vienas puses - baigi maz, ja esi tas, kas ada tās zeķes. No otras puses, pieplusos vēl visus nodokļus, pa cik tad to zeķi pārdos?? Būs baigi dārgi, ja esi tas, kas pērk. Un no trešās puses - tādu vilnas zeķi var pārdot tikai tautas tērpu centrā. Es ļoti šaubos, vai ebay, vai etsy, kads uz tādu pat paskatīsies.
Un man vēl arvien ir problēmas - ko man adīt??



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


(Anonīms)
2009-01-22 11:16 (saite)
Senlatvijas iedzīvotāju zirgi bija pelēki tarpani, nu ļoti līdzīgi Šetlendu ponijiem un Īslandes ponijiem. Līdz ar to tad jāskatās, kad ta parādijās te tie brūnie zirgi (visnotaļ apšaubāmi, vai pirms poļu/zviedru kariem.

Un Lāčplēsis jau arī trāds aizdomīgs varonis, ja ņemam vērā, ka "lācītis", "vāverīte" (vāverplēsis laikam neizklausās gana mačo'iski) ir meiteņu petenīte.

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mena
2009-01-22 11:28 (saite)
ĀA, tad tomēr pelēki. Nu redz kā visam uz vārda nevar ticēt. Tad vispār "brūns" ir kaut kas ļoti jauns.

Bet par Lāčplēsi, oi! :) Bet nu tas jau tāds Pumpura izdomājums, viņam jau laikam gribējās tā krutāk. Vēl jau kaut ko varētu pievilkt par totēmiskajiem dzīvniekiem, bet latviešiem laikam vairāk tā vilks, ne lācis.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?