pilsētnieku laiks
Es izprātuļoju, kāpēc cilvēki dzīvo mūžīgā steigā, un nekad neko nepaspēj. Tāpēc, ka dzīvojot pilsētā, pilsētas ritmā, cilvēks nejūt, kā laiks paiet - tikai garām skrienot piefiksē, o zied liepas, o, tagad karsts, braucam uz jūrmalu, o, lapas birst, drīz būs sniegs. Bet tas tiek tā - vienkārši piefiksēts, varbūt pat kā instruments "brīvā laika" pavadīšanai (peldēšana, slēpošana), bet tā nav laika IZJŪTA. Bet to laiku gribās, ir nepieciešams izjust, tāpēc visu laiku ir jāsteidzas, lai taču beidzot saprastu, jā, laiks iet.