Asaras
Tas bija divdesmit ceturtajā datumā, kad es agrā rītā gāju caur Vecrīgu uz Doma laukumu, pa to ielu no Pēterbaznīcas līdz Domam, uz kuras atrodas kvadrāts, mūzikas ierakstu veikals, Hesburgers, načņuška kurā kādreiz jaunībā varēja spert alu, pankūku ēdnīca, Narvasens... Un tur ir arī tāda ēka, kuras logos saliktas fotogrāfijas no sacamajiem Atmodas laikiem. Smaidīgi cilvēki dīvainās astoņdesmito gadu drēbītēs. :)) Bet man asaras acīs saskrēja. Vienkārši laikam bērnības žēl palika. :))) Kaut arī man nekad tās nav bijis īpaši žēl. Jo labākais laiks man ir tagad. BRĪVĪBA.