Fact vs. Fiction
Manā ģimenes kokā ir milzīgs, balts plankums, kuru man, visticamāk, nekad neizdosies aizpildīt (sadeguša arhīva un visādu dzimtā noklusētu grēku dēļ). No vienas puses, šī neziņa uzkurina manu gandrīz nogalēto radošo dzirksti - varbūt esmu rados ar kādu interesantu vēsturisku personību? Varbūt manas asinis pat ir iezilganas? Vai, tieši otrādi, mani senči bijuši zagļi un slepkavas, atstājot mantojumā tieksmi pēc gotiskā un asiņainā. No otras puses, šāds noslēpums pārlieku nomoka vēstures entuziastu manā galvā, jo es, sasodīts, gribu zināt!

Šķiet, tieši šī bija smagākā vilšanās, ko man sagādāja reālā dzīve salīdzinājumā ar grāmatām - noslēpumiem nav atrisinājuma un parasti tā arī jānodzīvo mūžs, neuzzinot, kurš bija slepkava un kas notika ar Tauera prinčiem.