Mazliet sarežģītāka lazanja
Beidzot tiku līdz pirms svētkiem solītās lazanjas izlikšanai. Daļa bilžu sanākusi diezgan.. ehm.. es teiktu nelādzīgi. Tādēļ daļa procesa ir atainota nelielās bildēs. Par spīti kvalitātei bildes, lai arī nelielā izmērā, tomēr nolēmu likt t.s. procesa uzskatāmībai.
Šo recepti pirms daudz gadiem reiz redzēju šeit pat, cibas kopienā gardumi, kaut kur komentāros. Tā uzreiz ir kļuvusi par manu mīļāko lazanjas recepti. Nu jau kādu laiku gribu pamēģināt arī citas, taču ikreiz nobaidos, ka citas nebūs tik labas :>
Gadu gaitā šī recepte ir mazlietiņ mainījusies saskaņā ar manu garšas kārpiņu preferencēm un arī citiem, ar kulināriju saistītiem apsvērumiem.

Šī lazanja no tās māsām pirmām kārtām atšķiras ar to, ka maltās gaļas ragū ir diezgan daudz dažādu sastāvdaļu, bet otrām ar to, ka tai ir 2 pildījumi un nav baltās (bešamel) mērces. To aizvieto otrais pildījums.


Kopējais sastāvs pamatā izskatās sekojoši:


Pamatsastāvs, tātad, ir šis:
500-700g jaukta maltā gaļa (iepriekšējā bildē)
300-500g burkāni
2-3 vidēji sīpoli
2 sarkanās paprikas
250g tomātu mērce
~500g konservēti tomāti
300-400g siers
1 paciņa lazanjas plāksnes


Otrā mērce:
1 brokoļu galviņa (uz mazo pusi)
0,5 l piena
dažas ķiplokdaiviņas
sāls/pipari
pamatizmaiņas skar tieši šo daļu. oriģinālā šeit ietilpa spināti un saldais krējums. brokoļus lieku kā biežāk sastopamu un universālāku sastāvdaļu, kas der tik pat labi, savukārt piens padara visu padarīšanu vismaz kaut cik liesāku, kā arī mazliet samazina izmaksas


Nu un garšvielas:
sāls
pipari
kādi nu tur zaļumi, sausi vai svaigi, manas preferences ir redzamas zemāk
cepšanai, protams, eļļa


Trauki:
divas pannas, vidēji liela apcepšanai un lielā, smagā sautēšanai (der jebkāds lielāks sautējamais trauks ar biezākām sienām)
katliņš otrajai mērcei
cepešpanna parastā, kāda nu ir mājās un lien krāsnī

Process
Šim ēdienam sastāvdaļas vislabāk ir sagatavot iepriekš. Taču, ja jūtas gana veikls, vai arī ir liela steiga, var mēģināt sagatavošanas darbu veikt arī procesā. Es parasti uzsāku sagatavošanu un, tikusi pāri trešdaļai, uzsāku arī pamatdarbus.

Uz vidēji lielas uguns cep malto gaļu, kad tā apcepusies, pārliek sautējamajā traukā, pievieno sausās garšvielas un tur uz ļoti mazas uguns.

Apcep sarīvētos burkānus un pievieno gaļai, sāk cept ceturtdaļgredzenos sīpolus


Kad tie mazliet apcepušies, pievieno tomātu mērci un dažas minūtes cep.
Tad pievieno pamatmasai un uz pannas liek tomātus.


Pēc tomātiem, apcep nelielos kubiņos sagrieztu papriku un pievieno masai arī to. Pašās beigās pievieno zaļumus.

jā, vispār, tagad, paprikas pēdās būtu jādodas gabaliņos sagrieztiem konservētiem ananāsiem, ap 150-200g. šo viennozīmīgi atzīstu par labu, taču šoreiz veikalā neatradās piemērots tilpums


Sagatavo sastāvdaļas otrajai mērcei


Ķiplokus sasmalcina un visu liek katlā, uz vidēji lielas uguns, līdz masa uzvārās. Tad samazina uguni un vāra, kamēr gatavi brokoļi/spināti.


Kad gatavs, noņem no uguns un a) sastampā ar stampu; b) samaļ blenderī



Tagad, tieši un tikai tagad pievieno iepriekš minētos zaļumus pirmajai mērcei, apmaisa un ņem nost no plīts. Rīvē sieru, ja vēl nav sarīvēts, ņem ārā cepešpannu, lazanjas plāksnes un visu kārto tā, lai būtu ērti.


Šeit, konstruktora daļā, viss ir vienkārši. Zaļā mērce, plāksnes, gaļas mērce, plāksnes, zaļā mērce un gaļas mērce, plāksnes, zaļā un gaļas mērce, plāksnes... nu un tādā garā. Ik pa brīdim var pārbērt sieru. Ja plākšņu ir daudz, pašā apakšā tās var likt divās kārtās (zaļā, plāksnes, zaļā, plāksnes, gaļa). Var darīt arī tā: ...plāksnes, gaļa, plāksnes, zaļā, plāksnes, gaļa....
Variācijas, tātad, ir daudz un dažādas. Galvenais ir sākums un beigas. Beigās pa virsu vienmēr ir plāksnes, zaļā mērce un daudz siera.



Nu un lūk, gandrīz vai fināls. Labie beidzot piesit ļaunos, tūdaļ sāksies beigu titri, vien jāatrod un jāizglābj kaut kur piesietā skaistule.

Krietni smago cepešpannu liek iepriekš sasildītā cepeškrāsnī un cep ~180 celsija grādos 30-40 minūtes atkarībā no plīts un makaroniem. Lazanja ir gatava tad, kad nazis bez problēmām izslīd cauri visiem slāņiem (tātad, gatavas lazanjas plāksnes) un siers sacepies smuki brūns.




Šis faktiski ir ideāls ciemiņu/pusglauno vakariņu/piknika/citurnesamais/vēlākēdamais ēdiens. To var gatavot kaut no rīta (ja ļoti vajag, var pat iepriekšējā vakarā) - sataisa mērces un saliek kopā, ļauj atpūsties. Pēc stundiņas šādas dzīves (ārpus krāsns), lazanjas plāksnes atmiekšķēsies un pati cepšana aizņems krietni mazāku laiku. Nekāds grēks nebūs arī izcept uzreiz, bet tad atstāt dzist. Atdzisusi/gandrīz atdzisusi un tad vēlreiz uzkarsēta lazanja nejūk ārā, kā dara tās svaigi ceptā māsa.

Ok, atzīstos, februārī es gatavoju lazanju "Roze", taču tā pirmkārt bija šausmīgi darbietilpīga un 2kārt garšoja krietni sliktāk.

Runājot par nākamības variācijām, uz kurām es tomēr ceru saņemties. Plānos ir klasiskā, Itālijas lauku lazanja ar pašgatavotām plāksnēm, bez bešamel mērces, ar vienu vienīgu vienkāršu gaļas/tomātu ragū, kam jāstāv pagatavotam vismaz 6 stundas. Kā arī veģetāra sieru/spinātu variācija.