mazliet ([info]mazliet) rakstīja,
@ 2013-07-31 22:10:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Garastāvoklis: sympathetic

Vectētiņ,
Tu esi un tai pat laikā Tevis nav.
Tu šodien beidzi rakstīt savu vēstuli mūsu atmiņu atvilknēm.
Tu esi – Tu esi tur pat, kur tu vēl tik nesen krāmēji malku, kūri krāsni un veldzējies ar alus kausu –
Tu tur esi- tik skaidri tur esi atmiņā manā.

Un tai pat laikā – Tevis nav.
Tava dvēsele klusi, bet cēli
Savas zemes drēbes atstāja malā,
Un pārtapa putnu čalās jūlija pielietā gaisā.

Un tāda smeldzīga sajūta ir dvēselei mācīties just nevis redzēt-
Es noriju asaras ar kumosu gaisa,
Un atmetot galvu atpakaļ redzu – krīt zvaigzne-
Es zinu, es jūtu – tas Tu – man labu vēli!

Tu esi un tai pat laikā – Tevis nav.
Vai aiziet ir viegli?
Vai viegli ir palikt?
Varbūt būt ir grūtāk kā nebūt,
Zināt, ka esi ir, grūtak, kā to, kā nezināt –
Vai zini?
Tu esi un neesi un tas viss ir dzīvs veselums, viens vienots
Un laikam saprast, ka esi, ir grūtāk, kā vienkārši-
BŪT.



(Lasīt komentārus) - (Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]imago_dei
2013-08-01 01:37 (saite)
šis ir brīnišķīgs

(Atbildēt uz šo)


(Lasīt komentārus) -

Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?