Runājot par pozitīvajām "sēdi mājās un nekur neej" (izņemot veikalu un reizēm uz mežu pastaigāt) blaknēm - arvien mazāk gadījumu, kad nākas izmest kādu pārtikas produktu, kuru nepaspēju pagatavot.
Kā arī lielais garšvielu grozs beidzot sācis plakt un pieclitrīgajā eļļas bačokā jau arī pēdējais puslitriņš tik šļunkājas.
Ā, pirmo reizi pa piecarpus gadiem kopš mītu Plakanzemē, pagatavoju kartupeļu biezeni ar vietējo iecienīto zaļbarību (Cichorium endivia). Nu tā, ēst var, dienišķo kaloriju devu uzņemti šodien, bet kāpēc maitāt brīnišķīgo kartupeļu garšas simfoniju, man nav skaidrs.