No krēslu pacēlāja iečekojam vienu aizu, kura izskatās man pa spēkam nobraucama. Izslīdu no lifta, piebraucu pie ieejas aizā, tur priekšā plakāts "Uzmanību, lavīnbīstamība!", es uzreiz, kā law abiding citizen, šauju garām. Ilgi gan nenoturējos, jo nākamajā reizē braucu gan un tur izrādījās vislabākais un mīkstākais pūdersniegs šodien.
Pirms kādiem trim-četriem gadiem sniega vafele man likās kaut kas tik ļoti foršs. Tagad man tā liekas garlaicīgākā lieta ever, tāpat kā trases.
Ārpus trases is the real deal (un pēc tam nākamais - backcountry, bet tur vajag biezāku kišku, dārgus pribambasus, vēlmi kāpt kalnā pa dziļu sniegu (vai piķi helītim) un labāku braukšanas prasmi).