Pirmā diena uz kalna Revelstoukā: apmācies, smags pūderis. Uz pusdienlaiku sāka smidzināt lietus. Izmēģināju arī jauno gore-tex tērpu - reāli labs - ērti kustēties, viegls, slapjums klāt netiek. Īpaši labi tad, kad vārties pa sniegu un jātiek augšā - vecajā (smagajā un biezajā) tērpā būtu bijis daudz grūtāk.

Pa trasi nebraucu gandrīz nemaz, tikai cauri mežam, kur vēl var atrast diezgan daudz neizbraukātu sniegu. Vienā no nobraucieniem, kā parasti, sekoju draugam, un attapos uz baisa stāvuma. Neko, paraudāju, draugs noņēma dēli un nodemonstrēja meistarklasi šļūkšanā lejup uz pakaļas un man atlika tikai atkārtot. Nekas traks nebija, jo nebija ledains, sniegs bija ķepīgs un bremzīgs un stāvums ātri beidzās. Bet paciest taču vajadzēja! Pa smago sniegu grūti sagriezt dēli, bet kopumā - forši.

Bet nu jā, no trim nedēļām, kopš draugs ir šeit, braucamas ir bijušas kādas 3-4 dienas. Kaut kāda neziema te uznākusi - migla, silts, brīžiem lietus, reti snieg. Pārējos Klinšu kalnu kūrortos tik pat sūdīgi apstākļi, izņemot Bānfu, kur mazliet labāk, jo tas kūrorts atrodas augstāk.