Tas, kas mani Kanādā nebeidz pārsteigt, ir briesmīgie moteļi. Visvairāk jau tas, kādus vērtējumus tie ūķi saņem. Pēc tam, kad dažas naktis ir pavadītas skaistos un mājīgos un nedārgos airbnb apartamentos pie viesmīlīgiem namatēviem/mātēm, iegriežoties motelī pirmais, ko pamani, ir sasmakušais gaiss un otrais - bezgaumīgi šausminošais interjers. Vēl ne reizi nav būts motelī, kas būtu kaut cik mājīgs un nesmirdīgs. Pat tāds, kuram vērtējums ir 8 balles booking.com būs tik pat smirdīgs un tizls kā tāds, kuram ir 6.7. Nezinu, kā viņi izvēlas tās tapetes un flīzes, bet izskatās, ka pēc principa, kur šie aiziet uz kādu garage sale un nopērk no kāda pāri palikušās flīžu kastes un tapešu ruļļus, kas mētājušies kaut kur bēniņos kopš astoņdesmitajiem gadiem, kā arī savākuši mēbeļu komplektus apbraukājot rajonu laikā, kad visi veic lielo pavasara tīrīšanu un atbrīvojas no izgulētajiem matračiem, apdauzītajām bufetēm un vecmāmiņu klubkrēsliem. Un vēl viena iezīme - kaut kā sagadījies tā, ka visu moteļu recepcijās agrāk vai vēlāk uzrodas pa kādam aziātam vai arī ir nojaušama viņu klātbūtne (pēc ķīniešu kalendāriem vai šo kultūrai raksturīgajām porcelāna figūriņām).