Vislabāk man patīk tie stāsti, kur, piemēram, tiek profilaktiski pesteļots ar homeopātiju un kadiķa dūmiem, bet tad, tavu neražu, gadās saslimt. Kādu laiku tiek turpināts lietot cukurūdeni dažādos agregātstāvokļos, bet, ak nē, pienāk brīdis, kad jāķeras pie lielākā ļaunuma - antibiotikām - un kaut kā stulbi, bet sanāk izveseļoties. Pēcslimības vārgums, protams, tiek norakstīts uz antibiotikām, kas ir visu organismu salaidušas dēlī, tāpēc dedzīgi tiek uzsākta seku likvidēšana ar homeopātiju.
Tikko man ienāca prātā - nez, vai pastāv homeopātiskās slimnīcas? Aptiekas - jā, bet slimnīcas? Kur, piemēram, kaulu zāģis ir no kaut kāda enerģētiskā koka un pie asins bankas tiek runāti tikai jauki vārdi, lai pēc asins pārliešanas cilvēks justos gaišs un laimīgs.

Par reliģiju un visu, kas sākas ar "ai" - citreiz.