Neskatoties uz to, ka tīra māja ir izniekota dzīve, reizi mēnesī tomēr viss ir jāmēž no viena gala līdz otram. Šoreiz riktīgie augeja staļļi, jo dzīvoklī ar 3 riteņiem (kuri mēdz iet arī vannā ar visām no tā izrietošajām sekām) var diezgan daudz zemes sanest, ja sezonu sāk tad, kad parkā vēl diezgan viegli var atrast dubļus un riepām ir izteikts protektors. Ēdamgalds ir konstanti nokrauts ar riteņu detaļām, eļļām un instrumentiem, uz vismaz viena krēsla karājas riepas kamera, bet tas viss ir normāli - daudz normālāk nekā stikla eži un sveces un tamborētas sedziņas. Nākamnedēļ pārvācamies uz citu hatonu un tur mani uztrauc tikai viens - saimniece dzīvo tajā pašā ēkā un ja viņa nāks pa kluso possīt, vai neesam viņas bulgāru babuškas porcelāna servīzi sasistuši, tad mūsu kārtības izjūta (ļoti brīva un nepiespiesta) varētu tā diezgan ļoti nesaskanēt ar viņējo. Toties sestdien man bija pirmā maiņa riteņu darbnīcā un bija riktīgi cool - ieeļļoju pāris ķēdes, palīdzēju salabot grīļīgu stūri un nomainīt bremzes un veicu ABC vispārējo pārbaudi. Vēl kādas 6 treniņnodarbības ir priekšā, tā kā ceru, ka nākamajā reizē jau varēšu arī kaut ko vairāk.