Rona Svansona brokastis
Nesen atgriezos no brokastīm. Pavisam neliels iestādījums, ar kādiem 10-15 galdiņiem, starp kuriem šaudās superlaipni viesmīļi. Ēdienkartē visādi olu kulteņi, omletes un arī olas ar bekonu, tostermaizēm, desiņām, apceptiem vārītiem kartupelīšiem. Var dabūt arī pankūku čupu ar kļavu sīrupu.
Vispirms mums atstiepj kafiju, un, kā jau filmās rāda, nāk un uzpilda, ja gribas vēl. Vairākas reizes tiek pajautāts, vai viss ir ok, vai vēl kaut ko gribas, kā garšo. Pasūtījumus atnes zibenīgi - milzu šķīvis kā pusdienās, nokrauts ar tiem kartupeļiem, ceptām olām ar mīkstu dzeltenumu un siera mērci. Pie blakus galdiņa piesēžas pavecs onka, kā izskatās, kaut kāds mehāniķis vai kas nu tur un viņam pajautā "Jums kā parasti, ja?" Riktīgi, kā filmās!
Apkalpošanas kultūra jebkurā no ēstuvēm, kurā esmu paspējusi pabūt ir ideāla - laipna, ātra. It kā neliekas arī ļoti dārgi, ja ņem vērā porciju izmērus.
Lūk. Un tagad jāaizved mantas uz dzīvokli nolikt (ievākties gan varēs tikai nākamotrdien) un pēc tam brauksim uz Niagāras ūdenskritumu. Īstais laiks - maz tūristu, kā arī - norezervēju istabu motelī par ~ 18 Ls divām personām. Vēl jācer, ka draugs nomā dabūs to mašīnu, kuru bija noskatījis - Dodge Charger. Cerams jau, ka neviens cits nebūs pirms mums savācis, jo ja jau jābrauc pa Ameriku, nu tad ar wannabe muskuļauto :)