Joprojām lasu to "Sievietes, kuras skrien ar vilkiem" un autore bieži piemin visu to sieviešu māsību/brālību, čupošanos, zināšanu apmaiņu, atbalstu, utt. Un es to lasu un domāju, ka man vislabāk klājas tad, kad es turos no visas šīs māsības prom. Bet var jau būt, ka mana īstā māsība nav latviešu māsība, bet kāda cita. Nu tur, Amazoņu māsība (lai gan diez vai, jo Amazoņu māsas diez vai gludina savu džeku kreklus).