Brīvdienās uz Itālijas zābaka papēdi tomēr aizlidojām, lai gan piektdienas pēcpusdienā, kad vietām pa A2 šoseju ripinājām ar ātrumu 5km/h, izskatījās, ka nedēļas nogali pavadīsim savā polāro mitreņu dzīvotnē. Pēc tam jau viss kā brīvdienās - saule, vāļāšanās pa pliko katoliskajās itāļu pludmalēs, apdegumi, vēss jūras ūdens, apkārt skraidošas ķirzakas (skrien pa krūmiem kā tādi dinozauri - riktīgi skaļi), kartingi un tik daudz jūras velšu, ka tagad vismaz kādu mēnesi vai divus negribēsies. Atgriežoties mūs sagaidīja pārsteigums - auto ar pilnībā izlādētu akumulatoru (steigā bija aizmirsies izslēgt gaismas). Tā kā auto nav atslēgas caurumu, tad ielaušanās notika caur līmēto vēdlodziņu. Pēc tam pusstundu grūstījām auto pa stāvvlaukumu (bez panākumiem, ja neskaita veiksmīgi patērētās kalorijas), līdz beidzot tomēr sameklējām kādu džeku ar uzlādētu aķi un auto atkal ierūcās. Vispār, ar šo vēl viss nebeidzās - lai iedzītu auto garāžā, draugs izstūma ārā manu velo. Iznākot no garāžas velo vairs nav. Izrādās, ka to pavisam veikli savā pagalmā iestūmis garāžu kaimiņš, jo "velo bija atstāts nedroši, to varēja kāds nozagt!". Milzu veiksme, jo tik pat labi draugs varēja pieņemt, ka ričuks ir nosperts ar galiem (un jaunajiem pedāļiem) un ne pie kādiem kaimiņiem neiet.
Amsterdamā viss ir normāli - ap +12 grādiem un visu laiku līst (visu nedēļu sola svina pelēku). Bet tā kā neesmu nekāda tropiskā kaltene, gan jau būs ok.