Var jau teikt, ka Latvijā ir par daudz visādu diplomētu plānā galdiņa urbēju, bet vai ir kāda cita iespēja pēc pamatskolas/vidusskolas, ja profesionālā izglītība sabiedrībā (Latvijas) lielākoties nozīmē to, ka esi stulbs zābaks un uz neko vairāk spējīgs (kā rezultātā kontingents arodskolās ir tāds, kāds nu tas ir), un, pat ja tas tagad vairs nav tik izteikti - normālu arodskolu vienkārši nav.
Gada sākumā, kad braucu snovot, busiņā bija arī vienas Rīgas arodskolas skolotājs, kurš māca strādāt ar datorizētajiem darbagaldiem (es neatceros, kāds bija pareizais nosaukums), uz kuriem iespējams izgatavot ļoti precīzas detaļas. Viņš teica, ka pēc viņu audzēkņiem stāvot rindā. Ja nekļūdos, jāmācās bija 2 gadi, taču tā kā apmācāmie parasti nāk ne no tās labvēlīgākās vides, tad to, kuri pabeidz šo skolu, ir ļoti maz. Piemēram, 8 (no kādiem 20, kas sāk mācīties sākumā).
Un te nu mēs esam. It kā izglītoti, ar diplomiem, bet tik un tā - metam gejiem ar kakām un neciešam velosipēdistus. Utt.