Klārksons pagājšvētdien publicējis kā vienmēr rēcīgu un trāpīgu iknedēļas sleju "The Sunday Times" par mākslu un māgslu. Kad es izaugšu, es arī būšu Klārksons.

Cita jaukā ziņa ir tā, ka ir sācies pasaules čempionāts motokrosā, kas nozīmē, ka izmisuma brīži, kad visi superkrosi ir noskatīti un nekas cits neatliek, kā ķerties klāt tādam sūdam kā Game of Thrones (spēju noskatīties 2. sezonas pirmo sēriju un to pašu ne līdz galam), ir garām. Turklāt, varam priecāties par latviešu braucēju Matīsu Karro, kurš startē pirmo sezonu MX1 (~450cm3) klasē un pirmajā Grand Prix kopvērtējumā ieņēma visnotaļ augsto 12. vietu. Atšķirībā no amerikāņu superkrosa, šajās sacensībās iztiek bez šova elementiem un dieva un visu sponsoru piesaukšanas ikreiz, kad kāds kļūst par top of the pops. Toties uzzināju divus jaunus profesionālā slenga terminus - camel back un dragon back (tramplīni).

Un vislabākais ir tas, ka plecs, kuru sačakarēju pirmdien krītot ar moci, sāp mazāk un nedēļas nogalē es atkal varēšu mēģināt izbraukt grūto līkumu ātrāk un pareizāk.

P.S. Bet tiem, kuriem patīk ciest un salīdzināties - igauņu braucējs Tanels Leoks ir augstākā vietā (9.) par Matīsu Karro.

P.S.S. Ā, Moto GP arī ir sācies. Tur gan man īsti vairs nav, kam just līdzi kopš Simončelli traģēdijas, turklāt, īpaši nekādi pārsteigumi arī nav gaidāmi - visticamāk, Stounera ēra turpināsies, ko var apdraudēt tikai Lorenco un Pedrosa šad un tad. Diezgan garlaicīgi.