Piezvanīja vecmāmiņa, pastāstīja, ka vectēvs pieteikts bezmaksas rindā uz kataraktas operāciju Stradiņos, bet rindā jāgaida ilgi - divi gadi - bet viņai bail zvanīt uz klīniku, jo tur uz viņu telefoniski sakliegts un viņai bail uzdot kaut kādus jautājumus par to, cik tas maksātu, ja maksātu no savas kabatas.
Ok. Piezvanu viņas vietā uz to klīniku. Tur man pasaka, ka var pa 432 lašiem un vēl var arī 11 piemaksāt un tad rinda paātrinās. Tā kā man nav skaidrs, kāpēc tad maksāt 432, ja var arī ar 11 ls iztikt, jautāju, kāda tad atšķirība. Tad viņa sāka runāt paaugstinātos toņos uz ko es iebildu. Un viņa nometa klausuli. Nice.

Uzrakstīju viņu sabiedrisko attiecību speciālistei ar cc tautas balsij.

Bāc, nu johaidī, ja tas ir tavs darbs, sēdēt trubas otrā galā, grūti atbildēt un paskaidrot cilvēkam, kurš nepārzina šādus procesus? Un ja nav tava kompetence - varbūt var pateikt, kur griezties?

Arī man uz darbu reizēm zvana visādi ne pa tēmu, reizēm mēdz arī uzdirst, bet es nekad neesmu atļāvusies tāpat izturēties pretī, kaut arī iekšā mēdz nervi uzkarst. Darbs ir darbs nevis delfu komentāri, joptvai.

Upd. Stradiņi reaģēja ātri.