Sestdienas vakarā ciemos tikai gaidīti draugi ar pīli.
Pirms pīles

Pīle ir klāt!

Pēc gardajām vakariņām, no kurām pāri palika tikai pīles pakaļa, galdā tika celta faktu spēle „Latvija”, bet par to, lai tā būtu interesanta, parūpējās itāļu, spāņu, argentīniešu, vācu un vēl viens vīns, kuru es azarta karstumā palaidu garām. Tad, kad spēle tika pareizi pabeigta (lasīt: es uzvarēju) un vīni salīdzināti, es nezinu, kurš no mums bija tas, kuru Dionīss parāva aiz mēles un kura dēļ radās ideja kaut kur doties un tieši uz XXL, bet, jebkurā gadījumā, tobrīd tā bija visideālākā ideja un tā mūsu draudzīgā četrotne devās sociālajā eksperimentā. Taksometra vadītājam gan mēs teicām, ka braucam uz Maskavas namu.

XXL mūs sagaidīja diezgan simpātisks apsargs, kurš savas frizūras veidošanai bija izlietojis vairāk želejas nekā es gada laikā. Ap stieni kā eksotisks pitons apvijies barely legal garmatains puisēns mirdzošās trusenēs. Atceros, ka es taisīju Šreka kaķīša acis sava bf virzienā un teicu, ka gribu palikt. Dodamies uz deju zāli pa koridoru, kura abās pusēs ir vairākas tumšas telpas, kuru durvju priekšā metāla ķēžu aizkars un klusas balsis aiz tām. Droši vien, ka visas sienas nošļakstītas ar kaut ko nedaudz lipīgu. To gan nepārbaudīju, jo man bail no tumsas un AIDS.

Ieejam tai deju zālē, bet tur tikai viens transvestīts un bārmene. Kāda vilšanās, jo es jau cerēju, ka tur būs pilns ar vīriešiem nāģenēs un ādas vestēs uz plikas miesas un ļoti seksīgas sievietes, kuras nāks klāt un kārsies man kaklā. Turklāt transvestīts patiesībā tas nebija īsts tranis,bet tikai vīrietis, kuram galvā bija tizla parūka, jocīga kleita, tīkliņzeķubikses un tērpam nepieskaņota somiņa. Turklāt viņš vēlāk novilka savas augstpapēžu kurpes, lai varētu padejot un man tā likās totāla šmaukšanās. Kamēr saradās pārējie jocīgie dzīvnieki, es, sliktas mūzikas pavadījumā, dancoju ap stieni, jo mājas tāda nav. Vēlāk transvestīts man teica, ka viena beibe grib ar mani iepazīties un tiešām – pienāk klāt gan viena – beibe, par kuru man visu vakaru līdz tam brīdim likās, ka viņa ir džeks (nu tur – melns džinsenēs sabāzts t-krekls, īss matu ezītis un josta ar kniedēm un pupu arī nekur nebija - ne priekšā, ne mugurpusē. Es skatījos un neredzēju.). Bet izdancoties (diemžēl tikai ļoti slikta un novecojuša tucenieka pavadījumā) tur varēja labi un brīvi, bez kaut kādas spriedzes un aiztures. Njā. Savu džeku arī pārāk ilgi vienu pie bāra letes atstāt nevar – dejoju un pēkšņi skatos – bļā, kaut kāds cits džeks šim piecērt kanti. Aizvilku piecirtēju dejot un paskaidroju, ka viņam nav izredžu. Vēl tur bija viens geju džeks, kurš bija atnācis uz diseni ar savu mammu. Žēl, ka beibju tur bija tik maz un īsti, uz ko tiekties, nebija. Bet viena no viņām (bet ne tā vīrišķīgā izskata lesbiete) gan tiecās uz mani un garāmejot uzšāva pa dibenu.

Tie geji ir tādi, izmantojot cibas koelju- loop - izteicienu, haha, maģiski.

Tagad vēl tikai jāatrod spēki kādreiz aiziet līdz Esītim un sociālais aplis būs noslēdzies. Būšu redzējusi visus sociālos tipus viņu dabiskajos nedēļas nogales vakaru biotopos. Snobus, hipsterus, rokerus, lūzerus, gejus, minkas, urals.