Aizņēmos no up kaudzi ar sievišķajiem žurnāliem un man liekas, ka sieviešu žurnālos rakstu autori attiecību tēmām un intervētāji drīkst būt tikai un vienīgi vīrieši (izņemot Liepnieku un Šleieru). Vismaz es vērtīgākos padomus un ieteikumus un atklāsmes par vīriešiem esmu kā reiz dzirdējusi, neticēsiet - no vīriešiem.
Savukārt par sievietēm intervētājām runājot, kaut vai šis piemērs: intervijā ar Mariņinu, žurnāliste apjūsmoja rakstnieci par to, ka šī iestājās kaut kādā tur krutajā un izteikti vīrišķajā universitāte - my oh my, tur laikam vajag kaut kādas īpašas smadzenes. Njā. Apmēram, bāc, vai tiešām sievietes smadzenes spēj pavilkt to pašu, ko vīrieša valrieksts.
Un tad, protams, jautājums arī par bērniem, vai šī nenožēlo, ka viņai šo nav. Jā, Aleksandra, vai tu reizēm nepinkšķi pār saviem manuskriptiem pārliekusies, ka 3kg neesi izspiedusi no dzemdes, bet tikai no prāta (tur gan vairāk kg sanāk). Tā jau nu viņa teiktu, pat ja tā būtu.