Ja citi cilvēki sūdzas, ka viņiem ir par daudz stresa, tad es varu teikt, ka man šobrīd pat varbūt pietrūkst nedaudz pastresot. Pat aizstāvot šodien savu bakalaura darbu izjutu tikai nelielu uztraukumu, jo bija apziņa, ka vērtējumu, tas praktiski neiespaidos. Apzinoties sava darba nopietnību un savu darba vadītāju, aptuveni nojautu savu vērtējumu.
Esmu kļuvis kaut kā pārāk saprātīgi noturīgs un reizēm vienaldzīgs, lai nebūtu jāizjūt šāds stress. Stresam ir sava veida adrenalīns, kas šobrīd iespējams nedaudz pietrūkst, bet tajā pašā laikā saprāts vienkārši nosaka, ka nav vērts stresot par sīkumiem, bet tādu īsti nopietnu lietu, par kurām stresot, kaut kā pēdējā laikā nav bijis.