Ir tāda multene South Park, tad vienreiz bija sērija arī par medībām. Pašaizsardzības nolūkos varēja šaut pilnīgi visus zvērus, tāpēc svarīgi pirms šaušanas bija nobļauties, ka tie uzbrūk un sākt šaut. Tas tā atkāpei par pašaizsardzību un medībām.

Vārdu spēle jau nepadara argumentu par nepatiesu. Pilnīgi normāli, kad cilvēki izsakās sākotnēji neskaidri, taču precizējot savus izteikumus var panākt vēlamo rezultātu.

Par to citplanētiešu ēdienkarti vienreiz arī lasīju grāmatu. Tur gan viņi cilvēkus nenogalināja brutāli, bet saķēra tos un audzēja pazemes fermā līdzīgi kā mājlopus. Bet tas nav saistīts ar medībām, jo šos cilvēkus audzēja kā fermā.
Es nemāku teikt vai vispār eksistē nemoku pilna nāve. Mirstot no kādas slimības droši vien diezgan pamatīgi sāp. Tad, kad tu paliec vecs, tu arī nemersti tā uzreiz. Tu lēnām izlaid garu. Tā ka savas mokas tur ir. Jo ātrāka ir nāve, jo droši vien mazāk mokas tā sagādā.
Ne jau nāve nosaka mūsu dzīvi. Tā ir tikai kā kaut punkts, kas iezīmē posmu maiņu. Ja man būtu, diezgan liela, iespēja nodzīvot pilnvērtīgu pusmūža dzīvi pirms šie te citplanētieši mani nogalina un nogalina pietiekami ātri, tad droši vien es to nesauktu par pārāk nežēlīgu nāvi. Turklāt, katrs medības kuras tu pārdzīvotu, droši vien tev dotu ļoti lielas emocijas, kas diez vai būtu negatīvas. Zaudēt kādu tuvinieku šādās medībās varētu būt jau sliktāk.