Kādreiz bērnībā arī biju "diplomātiskais" cilvēks un mēģināju visas lietas atrisināt bez vārdiskiem konfliktiem vai to, ka kāds uz mani apvainotos. Bet laikam ejot vairāk neizprotu šādu lietu.
Ir reizes, kad kāds šādi "diplomātiski" mēģina pateikt nē. Tad man ir nenormāli nepatīkama sajūta, jo es redzu, ko cilvēks dara un kā viņš atrunājas. Šos līdzekļus es pazīstu un zinu, ko šis te otrs cilvēks patiesībā ar to domā. Bet man tas šobrīd ir nepieņemami. Vai tiešām nevar vienkārši un skaidri pateikt nē. Pateikt savas domas, nevis mēģināt izlocīties kaut kā, lai tikai nepateiktu neko sliktu un tajā pašā laikā panāktu vēlamo efektu.
Kāpēc cilvēki vienkārši nerunā to, ko domā? Tā vietā tiek taisīti sarežģīti izteikumi, ko patiesībā varētu stipri vienkāršot un nerastos nekādas pārlieku lielas problēmas ar izteikumu interpretāciju. Problēmas ar interpretāciju droši vien būs vienmēr, jo ir grūti formulēt absolūti precīzi izteikumus, piemēram, 1+1 var būt 2 vai arī tas var būt 0, ja saskaitīšana notiek pēc moduļa 2.