Sviesta Ciba |

Martins (

mat) rakstīja,
@ 2016-01-31 15:25:00

Medības
Pēdējos gados medīt sanāk mazāk. Vairs nav tik daudz brīvs laiks, lai varētu skriet, sēdēt un gaidīt zvērus. Bet tāpāt ik pa laikam arī sanāk aiziet un arī kaut ko nomedīt.

Vakardien arī pabiju medībās un tās bija emociju pilnas. It kā jau varētu par to rakstīt, bet nav vērts, cilvēki nesapratīs :D

Bet tajā pašā laikā šajā medību sezonā esmu pamanījies nomedīt pa vienam dzīvniekam no klasiskās Latvijas licencētās ēdamo dzīvnieku četrotnes - stirna, mežacūka, briedis un alnis. Katrs no tiem bija citādāks un katrs stāsts ir citādāks.

Vispār man liekas, ka cilvēki kļūst nevis emocionālāki un savstarpēji saprotošāki, bet tieši pretēji - mazāk emocionāli un daudz nosodošāki. Cilvēki necenšas izprast būtību, bet tikai pielikt birku. Ja nogalināt, tad slikti.

Bet tajā pašā laikā visas cilvēces un eksistences pamatā ir nogalināšana (jeb precīzāk būtu teikt pārveidošanās). Tad kaut kas tiek apēsts un apvienots, lai dzimtu kaut kas jauns.

Vakardien pirmo reizi mūžā nošāvu arī briedi. Tas gan bija tāds dalīts pasākums, jo pirmais pa to trāpīja tēvs. Es pēc tam jautājumu nokārtoju līdz galam. Bet emocijas bija par procesu. Bet par to var stāstīt tikai cilvēkiem, kas to kādreiz ir darījuši un to saprot.

(Ierakstīt jaunu komentāru)

	ariadasprince 2016-01-31 18:20 (saite)
	Es reizēm esmu bijusi līdzi tēvam un brālim uz medībām,šāvusi gan pa dzīvnieku neesmu, bet tā sajūta ir mistiska. Ir pat tāda cieņa,kad pieej tam dzīvniekam klāt un viņš tur guļ.Un tā gaidīšana arī, nedaudz pat adrenalīns, no kuras puses nāks un uz kurieni jāskatās. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2016-01-31 19:31 (saite)
	Jā,adrenalīns tiešām ir. Īpaši tad, kad redzi zvēru un gaidi, kad tas nāk tavā virzienā un gaidi, kad būs optimālais brīdis, lai izdarītu šāvienu. Vēl ir tie gadījumi, kad zvērs ir savainots, bet vajag izdarīt to līdz galam. (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

	french_mime 2016-01-31 22:40 (saite)
	Ew, pretīgi. Tas nav nekāds pārveidošanās cikls, tu mierīgi varētu iztikt apēdot maizi. Ritumu zemēs, kur tā nav nepieciešamība tā ir nogalināšana prieka pēc un sava ego stutēšana. Jesus, var tak atrast jebkuru citu sportu. (Atbildēt uz šo) (Diskusija)

	mat 2016-01-31 22:49 (saite)
	Nez, ar dīkdieņiem vairāk nav vēlmes ielaisties diskusijā. Bet ja gribas, tad iesaku vispirms izlasīt - iepriekšējo diskusiju, tad vari pārdomāt savu standartargumentāciju/viedokli, ja ir ko pievienot. Maize ir pārveidošana - uzņem graudu, pārveido par labību un tālāk par miltiem un tālāk par maizi. (Pa vidu vēl ir citas sastāvdaļas). (Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)

Navigate: