Kaut kad padomāju par toleranci un iecietību pret citu viedokli.
Jā, tur rasisti, tur geju nīdēji, tur vēl kaut kas.

Bet pa lielam šie cilvēki parasti pauž savu konkrēto attieksmi un viedokli, kas "brīvajā" pasaulē it kā nav aizliegts.
Bet tā otra puse, par ko tiek pausts viedoklis, arvien vairāk un vairāk līdzinās heiteriem. Var jau saprast, ja tevi gadiem neviens nav atzinis, bet tagad sāk parādīties iespēja uz atzīšanu, tad pie katra mazākā uzbrauciena visi solidarizējas un pārvēršas par heiteriem, lai aizstāvētu savu grupiņu.

Un tas sausais atlikums jau ir vienkāršs - nav būtiski, kāda ir patiesība, galvenai ir ierobežot otru viedokli, jo pasaulē ir tikai viens patiesais viedoklis. Lai arī patiesībā katram cilvēkam ir savs.

Ja kāds pateiks nepopulāru viedokli, kam es piekrītu, bet tiks publiski nolikts, jo viedoklis "nav pareizs", tad es tikai vēl vairāk piekritīšu šim viedoklim. (Nerunāsim par publiskiem pretargumentiem, kas parāda viedokļa nepatiesumu, jo tādi reti figurē. Parastā atbilde ir - lohs, jo nezina jauno "pareizo" viedokli un to apšauba.)

Tā ka visa tā - cilvēku domu un viedokļu liberalizācija tāds liels bulšits vien ir. Ne jau liberē viedokļus, bet vienkārši pamaina lietas, par kurām drīkst publiski izteikties. "Progress".