Martins ([info]mat) rakstīja,
@ 2014-04-22 14:44:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Šodien vismaz nedaudz esmu atgājis no airēšanas.
Jā, fiziski tas paņēma spēku. Bet daudz būtiskāk, ka tas paņēma ļoti daudz arī psiholoģiski. 2 mēnešus kārtīgi trennējies, bet rezultātā tu neapdzen nevienu no divām konkurējošām laivām.
Lai arī vakar bija tas mazais prieks, ka patiesībā esam tik pamatīgi kapājuši, ka 2. vietā esošajiem nācās kapāt tikpat pamatīgi, lai mūs apdzītu. Un video varēja redzēt kā viņi pievar pārnesienu pie 91km. Izskatījās labi izlikušies. (Vismaz viens no viņiem.) Un tad ir tas nelielais gandarījums, ka tu esi piespiedis ar savu kapāšanu kādam kapāt no visa. Nu labi, otrs mazais prieks laikam ir tas, ka spējām apdzīt visus K2. Īpaši tos, kas mums sekoja (bija padsmit metrus aiz mums) pirms pēdējā pārnesiena, bet finišēja 3 min aiz mums.


(Ierakstīt jaunu komentāru)


[info]kaukau
2014-04-22 17:34 (saite)
kapāt vienmēr ir bauda, un ne vienmēr vajag vinnēt - galvenais jau ir tā sajūta, ka izdarīji visu, ko varēji! ar to arī apsveicu! :) :) :)

(Atbildēt uz šo) (Diskusija)


[info]mat
2014-04-22 18:06 (saite)
Vienmēr var izdarīt vairāk. Kaut vai trennēties vairāk.
Un otra nianse ir - vai tu kapā, lai būtu sajūta, ka izdarīji visu, vai kapā, lai uzvarētu. Ja kapā, lai uzvarētu, tad vienmēr domāsi, kā kapāt ātrāk, labāk un efektīvāk.

(Atbildēt uz šo) (Iepriekšējais)


Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?