Nekad neēsmu domājis par to, ka es baidos. Turklāt, iekšējā pārliecība jau parasti saka, ka pašam nevajag sevi pārliecināt par sliktām lietām.
Vai reizēm nevēlēšanās otru izmantot ir domāšana cita vietā? Nē, nu daļēji jau tā ir, bet tajā pašā laikā tā ir arī kaut kādu iekšēju standartu, principu ievērošana. Var jau būt, ka vajag sākt vairāk pielāgoties vilku likumiem, ja jau dzīvoju starp tiem.

Un vēl es nevaru saprast, kāpēc man tik bieži sien klāt augstprātību. Es nevaru saprast, kāpēc cilvēki necenšas saskatīt atšķirību :D