Kārtojam parādus
Šodien beidzot nokārtoju vienu no saviem pagātnes parādiem. Karājās tas relatīvi ilgi gandrīz 10 gadus, bet nekad nebija ne motivācijas, ne vajadzības ar to cīnīties.
Bet kaut kā kolēģis saņēmās kārtot pasākumu, tā arī izdomāju, ka vajag nokārtot, lai ir miers un var atlikušo mūžu dzīvot ar vienu problēmu mazāk.
Pie jauna rozā plastmasas gabala šodien vēl netiku, jo savas mopēda tiesības atstāju mājās un negribējās maksāt 12Ls vairāk par jaunu izgatavošanu. Bet formalitātes ir nokārtotas un pēc dažām dienām gan jau būs arī jaunais plastmasas gabaliņš.

Laikam jau arī morāli pa šo laiku biju nobriedis, lai iegūtu formālās tiesības un varētu brīvi vadīt auto. Pirmkārt, jau braukāšana ar mopēdu noteikti palīdzēja, tāpat visu laiku jāievērtē situācija. Otrkārt, braukāšana ar pareizajiem vadītājiem, kas ieaudzina labāku braukšanu. Katrs, kurš pie sarkanā vilcinās tiek nedaudz nolamāts, katrs kurš citādi kavē satiksmi saņem labus vārdus. Un to saprotot, tu jau mācies braukt pareizi - nebremzēt un izmantot iespējas.
Lai gan biju jau samierinājies, ka pie papīra tikšu kādu nedēļu vēlāk, bet veiksmīgi sanāca visu nokārtot šodien. Pirmkārt, instruktors aizvakar uzzvanīja un piedāvāja braukt vakar, jo citādi pieraksts bija tikai uz 3. maiju. Arī pirms braukšanas apskatīju, ka pierakstīties uz eksāmenu varēs tikai uz šo pašu 3. maiju. Bet atbraucot mājās un ejot pierakstīties, skatos, ka 2. maijs vairāk nav brīvs, bet ir iespējams pierakstīties šodien. Kāds ir atteicies un ir 1 brīva vieta. Pārāk nedomāju, jāizmanto izdevība un ātri pierakstījos.

Šodien vēl no rīta sanāca aizķeršanās, lai nokārtotu formalitātes ar autoskolas parakstu, bet beigās veiksmīgi to izdarīju. Lai arī sākumā bija neliela nepārliecinātība, tomēr spēju saņemties un kāpu mašīnā jau ar pārliecību. Tālākais jau laikam vairāk bija formalitāte, lai arī neliels uztraukums bija, tomēr braucu pietiekami labi, visu noteikumus ievēroju. Vienā brīdī gan pieņēmu lēmumu braukt pāri pie oranžā, jo sapratu, ka bremzēt sanāktu pārāk strauji, tad nu mierīgi aizbraucu pie oranžā. Otrajā reizē gan ceļa segums bija labāks un pie oranžā apstājos. Atzīmes par kļūdām nesaņēmu, tā ka tagad tikai jānokārto pēdējā formalitāte.