Ja cilvēki apzināti strādā pret tevi, lai arī tas ir sākotnēji aizskaroši, tomēr ir skaidrs, ka kaut kas ir izdarīts, jo pret tiem, kas neko nedara - neviens jau arī nevēršas, jo nav jau īsti par ko ;)
Otrā dienas atziņa - pie mums ir pārāk daudz mīzalu. Būtu vismaz "puikas mīzali", tad vēl būtu paciešami, bet ir vienkārši mīzali. Un tas ir pats nožēlojamākais, kāpēc tikai rodas jautājums - vai tad to patiešām vajag, ja apkārt ir pilns ar šitādiem? Un atbilde nav skaidra, jo no vienas puses neko nedarot jau viņi nepazudīs, bet no otras puses - vai kaut ko vajag darīt šādiem cilvēkiem?