Skolasbiedrs
Šodien satiku vienu savu skolas biedru, ar kuru vēl mācījos kopā pamatskolā. Bija cītīgs skolnieks, daudz mācījās. Vēlāk arī uz kaut kādām mācību olimpiādēm braukāja.
Tagad mācās neklātienē, reizēm kaut ko pastrādā, bet tā mierīgi piepalīdz lauku darbos vecāku mājās. Man, protams, ir grūti precīzi pateikt cik ļoti viņš ir apmierināts/neapmierināts, bet man liekas, ka viņam tīri labi patīk tas, ko viņš dara.

Bet tas ir tā dīvaini - redzēt, ka cilvēks būtu varējis kārtīgi mācīties un patiesībā arī iespējams daudz ko sasniegt. Bet tajā pašā laikā ir tās rakstura iezīmes, kas nav ļāvušas to sasniegt, blakusapstākļi, kas to traucējuši sasniegt. Taču tajā pašā laikā nevarētu teikt, ka cilvēks nebūtu izglītos vai ka nebūtu laimīgs.